Plašas mācības Krievijas pierobežā kā atbildi nesen notikušajiem vērienīgajiem Krievijas un Baltkrievijas militāristu manevriem tiešā Latvijas tuvumā ierosinājis Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess.
Vakar ekspertu diskusijā Krievijas aizsardzības politika – vai sagaidāmas pārmaiņas? to pieļāva arī Latvijas aizsardzības ministrs Imants Lieģis (PS), ieminoties par starptautisku manevru rīkošanu Latvijas teritorijā.
"Krievija rīkoja armijas mācības ar vairāk nekā 20 000 karavīru netālu no robežas ar NATO dalībvalstīm, tāpēc būtu pareizi, ja NATO rīkotu līdzīgas mācības šajā reģionā," izteicies T. H. Ilvess. Viņš uzsvēra, ka šobrīd Baltijas valstu aizsardzība ir labāka nekā Rietumberlīnes vai Ziemeļnorvēģijas aizsardzība aukstā kara laikā. Līdzīgi runāja arī I. Lieģis, norādot, ka Latvija var justies drošāk nekā jebkad savas pastāvēšanas vēsturē. Tomēr viņš vērsa uzmanību uz izmaiņām Krievijas aizsardzības politikā. Piemēram, Krievija pierādījusi, ka ir spējīga iebrukt suverēnā kaimiņvalstī (ar to domājot Gruziju), aizbildinoties ar palīdzības sniegšanu tautiešiem. Arī Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bildts aizrādījis, ka tā ir bīstama politika.
Pēc I. Lieģa domām, par izmaiņām Krievijas aizsardzības politikā liecina fakts, ka tā ir gatava demonstrēt spēku pie NATO valstu robežām. Neatkarīgā jau informēja, ka rudenī Ļeņingradas apgabalā notika Krievijas bruņoto spēku militārās mācības Ladoga 2009, bet Baltkrievijā – abu valstu manevri Zapad 2009. Scenārijs bija divdomīgs un nenoliedzami politisks – Kaļiņingrada jāatbrīvo no NATO karaspēka, kurš iebūk no Baltijas valstīm. Ārlietu ministrijas Drošības politikas departamenta direktors Kaspars Ozoliņš nepārprotami norādīja, ka Krievijas izturēšanās jāvērtē skrupulozi, jo katram faktam ir ietekme uz drošības situāciju. Pat tādam, ka nepieciešamības gadījumā šī kaimiņvalsts paredzējusi lielāku rīcības brīvību savai armijai citās valstīs.
Tomēr plašu mācību iespēja 2010. gadā Latvijā ir ierindota vien Aizsardzības ministrijas prioritāšu saraksta trešajā vietā, jo aizsardzības budžets nākamgad būs tikai 1,4 procenti no iekšzemes kopprodukta (šogad tas ir 1,34 procenti). Latvijas Transatlantiskās organizācijas valdes priekšsēdētājs Toms Baumanis gan uzskata, ka politiskas nedrošības pamats ir ekonomika un Latvijas kontekstā – lata devalvācija, nevis krievu un baltkrievu armijas manevri pierobežā. Tomēr arī viņš nevarēja neatzīt, ka militārajā aspektā ir vērts aizdomāties, kāpēc manevru laikā tika plānotas uzbrukuma, nevis aizstāvības aktivitātes. "Varam teikt – viņi spēlējās. Bet varam vērtēt arī nopietni," komentēja T. Baumanis. Viņš prognozēja, ka arī turpmāk Krievija politiskā līmenī turpinās iejaukties kaimiņvalstu lietās, un nodēvēja to par fundamentālu niķi. Tāpat arī NATO dalībvalstīm jāņem vērā, ka militārais potenciāls Krievijā pieaugs, tā nepārtrauks aktīvi bruņoties. Tāpēc līdzekļu samazinājums aizsardzības un ārlietu sfērai ir bīstams un to drīkst pieļaut tikai līdz zināmai robežai, viņš uzskata.