Personīgu strīdu dēļ slēdz unikālo Nacionālās pretošanās kustības muzeju Rendā
Šonedēļ pieminējām visus, kuri ziedojuši savu dzīvību par Latvijas brīvību un neatkarību. Svarīga vieta mūsu vēstures lapās veltīta arī tiem, kas nesavtīgi cīnījās pret svešajām varām Otrajā pasaules karā un pēc tam. Šiem varoņiem veltīts muzejs atrodas Rendā, taču divu biedrību strīda dēļ kopš oktobra tā durvis apmeklētājiem ir slēgtas. Muzeja nākotne atkarīga tā, vai vēstures glabātāji spēs strādāt kopā, vēsta "Nekā personīga".
Personīgu strīdu dēļ slēdz unikālo Nacionālās pretošanās kustības muzeju Rendā
Pēc strīda starp divām biedrībām par to, kam jāpārvalda muzeja krājums un kam jāsaimnieko ēkā, no telpām Rendā izvākta unikālā Nacionālās pretošanās kustības muzeja ekspozīcija.
20 minūšu braucienā no Kuldīgas var sasniegt Rendu. Šeit 2014.gadā atklāja Nacionālās pretošanās kustības muzeju. To izveidoja nodibinājums “Rubeņa fonds”, kas nosaukts par godu leitnantam Robertam Rubenim.
Leģionārs Rubenis bija viens no leģendārā ģenerāļa Jāņa Kureļa grupas komandieriem. 1944.gadā viņa vadītais bataljons pretojās ievērojamam vācu pārspēkam Kurzemē un atteicās padoties. Rubenis ir spilgts simbols latviešu cīņai ar okupācijas varām.
Viens no Rubeņa fonda dibinātājiem ir vēstures entuziasts Andrejs Ķeizars. Viņš daudzus gadus vada nacionālās pretošanās kustības muzeju.
Muzejs izvietots ēkās, kuras fondam bezmaksas lietošanā piešķīra Kuldīgas dome. Tas ir vienīgais muzejs, kas veltīts pretošanās kustībai Latvijā. Muzejs glabā liecības par partizānu cīņām pret pirmo un vēlāk arī otro padomju okupāciju, un pret nacistiskās Vācijas spēkiem Otrajā pasaules karā. Arī par cīņu pret 50 gadus ilgušo padomju režīmu. Ekspozīcijā izvietoti ieroči, stilizēts partizānu bunkurs, kartē atzīmētas lielākās cīņas, ir arī pretošanās dalībnieku goda siena. Kopš novembra muzeja ēkas ir tukšas.
ANDREJS ĶEIZARS
Rubeņu fonda valdes loceklis
Mums šur tur gaisma arī ir…mēs tos gaismas ķermeņus esam kaut kur paņēmuši nost, bet kaut kāda gaisma kaut kur varbūt vēl ir…Tā es tūlīt parādīšu, kas šajā istabā bija. Pie šitās sienas bija trīs lielās 1,5x1,5 metra [bildes], kas ir jau padomju režīma likvidēšanās. Te ir Ungārija, tas ir tas Šopronas pikniks, te ir Baltijas ceļš un tā ir Berlīnes mūra krišana.
No ekspozīcijas pāri palikušas tikai fotogrāfijas. Muzeja krājumu pamatā veidoja ziedoti priekšmeti. Tie bija izvietoti pirms dažiem gadiem atjaunotajā klētī - trīs lielākas un divas mazās zālēs.
ANDREJS ĶEIZARS
Rubeņu fonda valdes loceklis
Re kur tas ir Čakstes stūris. Tas ir Čakste, tur tai stūrī bija. Šitie stendi bija te pa vidu. Pa vidu uz tādām stalažām. Tie ir stroķi, tie bija kaut kur šite. Te lielas vitrīnas gar malām bija. [...] Tā meža vēstures lieta bija šite. Te gar abām pusēm vitrīnas un te…paga, man kaut kur pat bilde noteikti ir. Šitā ir tā bilde, par partizānu apvienību Kurzemes. Tur televizors augšā, kur parasti ielika to Apuznieku kaujas. […] Šitie ir tikai tādi knapi knapi, bet tā visa ir tikai Apuznieku kauja. Tur veči milzīgi daudz strādājuši, lai atrastu, nu ka tas no kaujas. Tas no šautenēm no reālās kaujas.
Eksponāti tagad krāj putekļus, jo nolikti glabāšanai dažādās vietās. Daļa pārvesta uz Ugāli, kur atrodas muzejs leitnanta Rubeņa bataljona piemiņai, izjauktās vitrīnas un stendi atrodas nojumē aiz klēts, daļa krājuma pārvesta uz turpat blakus esošo ēku, kas redzama arī no muzeja. Tur Ķeizars bija iecerējis veidot Rendas novadpētniecības muzeju.
ANDREJS ĶEIZARS
Rubeņu fonda valdes loceklis
Te ir milzīga industriālā vēsture, kas ir no hercogistes laika. Šeit manufaktūras bija un baigās ražotnes, vispār ļoti bagāta vēsture. Te šis bija tā kā pabeigts un tā kā bija jāsāk ar to tagad nodarboties. Kā nu mēs tagad tiksim ar šitām visām lietām galā, aizkavēšanās katrā gadījumā ir. Ja galīgi netiksim galā, tad iesim uz turieni ar pretošanās kustības muzeju un tad tā novadpētniecība momentā pakarās gaisā uz kādu brīdi.
Muzejs nav oficiāli akreditēts, bet tas saņēmis pašvaldības finansējumu. 2020.gadā Kuldīgas piešķīra 5000 eiro. Rubeņa fonds piedalījies ar pretošanās kustību saistītu projektu īstenošanai - 2021.gadā Aizsardzības ministrija tam iedalīja 5000 eiro piemiņas sienas izveidei Kabilē.
Fondā bija ap 80 biedru - profesionāli vēsturnieki, vēstures entuziasti un kurzemnieki, kas kopa nacionālās pretošanās piemiņu. Pērn viņu starpā radās domstarpības par muzeja nākotni. Daži no biedriem atdalījās un izveidoja citu nodibinājumu - Rendas Nacionālās pretošanās kustības muzeja biedrību. Uz jauno biedrību aizgāja ir arī Juris Grasmanis-Laše, ar kuru kopā Ķeizars izveidoja muzeju.
RAITS VALTERS
Rendas Nacionālās pretošanās kustības muzeja biedrības valdes loceklis
NP: Kāpēc parādījās vajadzība pēc jaunas biedrības?
RV: Tā parādījās tāpēc, ka Andrejs Ķeizars izteica vēlēšanos, ka viņš gribētu dabūt turpinātājus, ka viņam jau nāk gadi, paliek vecs, un tā kā lielākā daļa ir rendenieki, mēs dibinājām biedrību. Un pāris, kādi divi trīs, mēs esam no Kuldīgas tikai, bet pamatā ir Rendas vecie vīri, kas arī to muzeju 2014.gadā aizsāka.
Ķeizars nenoliedz, ka runājis par muzeja pārņemšanu, jo pats dzīvo tālu un izbraukāšana ir apgrūtinoša. Taču tagad pārdomājis un jaunajai biedrībai muzeju nodot nevēlas. Ķeizars domā, ka tā strādā pret viņu, bet Kuldīgas domes deputāts Raits Valters uzskata, ka Ķeizara vadības stils bija novecojis.
Personisko strīdu dēļ muzeja pastāvēšana Rendā tagad ir apdraudēta. Šogad beidzās nomas līgums ar Kuldīgas domi. Ķeizara fonds maijā lūdza nomu pagarināt. Divus mēnešus vēlāk uz ēku pieteicās jaunā biedrība. Dome uzskatīja, ka ar strīdu biedrībām jātiek galā pašām, tāpēc nomas tiesības uz trīs mēnešiem piešķīra abām.
INESE ASTAŠEVSKA
Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja (Kuldīgas novadam)
Mums bija vairākas tikšanās gan ar vienu pusi, gan ar otru pusi, un tur ir dažādas sarunas bijušas. Pirmās sarunas, ka vispār varētu dibināt šo biedrību, bija jau tad, kad nomas līgums vēl bija aktīvs, jau, ja es nemaldos aprīļa mēnesī. Tas, kādēļ tik ilgi nevar vienoties savā starpā, ir jājautā viņiem. Mēs atsaucāmies gan vienai organizācijai, gan otrai, mums ir bijušas gan kopīgas sarunas, gan atsevišķas sarunas, bet mēs to esam pateikuši jau pašā sākumā - mēs nenostāsimies kāda viena pusē.
Ķeizara vadītais fonds to uzskatīja par netaisnību, tāpēc vienošanos nenoslēdza. Oktobrī tas izvāca muzeja ekspozīciju. To veidot palīdzējis arī Okupācijas muzejs, kurā ir sašutuši, ka strīda rezultātā muzejs beidzis strādāt.
SOLVITA VĪBA
Okupācijas muzeja direktore
Ja pašvaldība ir īpašnieks šai vietai…īpašniekam tomēr ir jābūt teikšanai un tomēr ir jābūt juridiskai, taisnīgai un mērķa izpratnei. Nevar to atstāt tādā pašplūsmā, ja ir redzams, ka nav risinājuma. Vienam ir jābūt ar mugurkaulu un jāpasaka, būs tā - mums šo vietu vajag, šī vieta mums ir svarīga, pašvaldībai, novadam un valstij kopumā un vienkārši ejam un strādājam tālāk.
Biedrībām ir domstarpības kam pieder muzeja krājums. Jaunā biedrība uzskata, ka daļa no priekšmetiem ziedoti tieši muzejam, tāpēc Ķeizara vadītajam fondam tie nepieder.
RAITS VALTERS
Rendas Nacionālās pretošanās kustības muzeja biedrības valdes loceklis
To vajadzētu izskatīt varbūt kādā tieslietu sistēmā izvērtēt, atklāt. Jo mums ir ziedojumi doti tieši Rendas muzejam.
ANDREJS ĶEIZARS
Rubeņu fonda valdes loceklis
Tā jau ir tukša parunāšana. Es pirms kādiem trim četriem mēnešiem teicu, ja jūs uzskatiet, ka mēs te nedarām pareizi kaut ko, un jūs esat ziedojuši ne tam, kam vajag, jūs gribat kaut kam citam ziedot, paņemiet projām savu visu, ko esat atnesuši. […] Es jau varu parādīt visas mapes ar ziedojumu līgumiem, viņu jau tur nav iekšā.
RAITS VALTERS
Rendas Nacionālās pretošanās kustības muzeja biedrības valdes loceklis
Mēs negribam tiesāties, jo mums ir doma turpināt tādā pašā garā kā līdz šim tikai drusku savādāk kā Ķeizars bija iecerējis, ka mēs varētu brīvi runāt, tikties ar šodienas pretošanās kustības dalībniekiem.
SOLVITA VĪBA
Okupācijas muzeja direktore
Es domāju, ka ir jābūt…varbūt, ka ir jau par vēlu, bet principā ir jābūt, profesionālam un godprātīgam šķīrējtiesnesim. Respektīvi pusēm ir jāapsēžas pie galda un ir jābūt tikai vienam mērķim - nepazaudēt šo vietu, nepazaudēt krājumu, un nepazaudēt šo unikālo iespēju šo stāstu izstāstīt. Es domāju, ka personīgās ambīcijas patiešām jāliek malā.
Okupācijas muzeja direktores ieskatā, kā šķīrējtiesnis varētu darboties pašvaldība vai palīdzēt ar padomu var kāds profesionālais muzejs. Tagad biedrības gaida, ko Kuldīgas dome izlems par muzeja ēku.
INESE ASTAŠEVSKA
Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja (Kuldīgas novadam)
Viens no variantiem ir tas, ka šis īpašums sastāv no divām ēkām, pilnīgi iespējams, ka viena biedrība savas aktivitātes veic vienā ēkā, otra - otrā ēkā. Šobrīd ir jāvērtē, viņiem pašiem jāvērtē, kas ir nepieciešams organizācijām, jo vēl ir variants, ka viena ēka ir klēts, kur vairāk kā ekspozīcijas izvietot un otra ēka tādam vairāk administratīvam darbam, arī tā ir divstāvu ēku, kurā vienā stāvā var viena biedrība darboties, otrā otra, kur ieejas ir pilnīgi atsevišķi un nav jākrustojas arī ceļiem, ieejai.
RAITS VALTERS
Rendas Nacionālās pretošanās kustības muzeja biedrības valdes loceklis
Es domāju, ka tajā ēkā neatgriezīsies muzejs, man tāda nojauta. Ja nu vienīgi tajā mājā, baltā, kas ir mežniecības māja blakus saimniecības ēkai, varbūt, ka tur tiks dalīts. Varbūt dome iedos atpakaļ Rubeņu fondam, lai viņš tur taisa ekspozīciju vai tikšanās vietu.
ANDREJS ĶEIZARS
Rubeņu fonda valdes loceklis
Ja dome mūs atstāj šeit par saimniekiem un neliek mums virsū nekādus apgrūtinājumus, mēs šeit labprāt dzīvojam. Ja mums šeit ir apgrūtinājumi un par niekiem jātērē nervi, tad mēs ejam uz citurieni.
Jaunā biedrība vēl gaida, vai tiem piešķirs sabiedriskā labuma organizācijas statusu un ir gatavi muzeju veidot no jauna, ja dome tiem piešķirs nomas tiesības. Savukārt Rubeņa fonds norāda, ka ēkā paliks tikai tad, ja būs tur vienīgie nomnieki. Pretējā gadījumā ekspozīciju fonds ir gatavs pārvietot uz Ugāli.
