Ģimenes valsts pabalsts, kas šogad jau pieredzējis vienu samazināšanu, varētu tikt samazināts vēlreiz. Valdība apspriedusi arī iespēju to nemaksāt visām ģimenēm, bet – tikai trūcīgākajām.
Labklājības ministrija (LM) gan noliedz, ka tā pašlaik strādātu pie jebkādiem aprēķiniem saistībā ar iespējamo ietaupījumu, pabalstu samazinot, un atsaucas uz valdības pieņemto lēmumu pirms desmit dienām – nemainīt ģimenes valsts pabalsta izmaksas kārtību.
Ģimenes valsts pabalsts ir vienīgais, kuru Latvijā saņem visas ģimenes par katru bērnu. Līdz pat šai vasarai pabalsta apmērs bija atkarīgs no tā, kurš pēc skaita ir bērns, proti, par pirmo bērnu – 8 lati, par nākamo 9,20 latu, taču, veicot izdevumu samazinājumu, valdība pabalstu visiem novienādoja līdz 8 latiem un atņēma pabalstu par bērnu līdz gada vecumam.
Oktobra sākumā valdība izskatīja LM ziņojumu par ģimenes valsts pabalsta izmaksas kārtību un tobrīd nolēma to atstāt tādu kā līdz šim – visiem maksāt vienādu pabalstu. Taču tieši pēc desmit dienām valdība slepeni atgriezusies pie šā pabalsta apspriešanas (konkrēts lēmums nav pieņemts). No Neatkarīgās rīcībā esošās informācijas izriet, ka ir vairāki varianti: ģimenes valsts pabalstu varētu samazināt par diviem latiem (tad ieguvums būtu nepilni 10 miljoni latu un pabalsta apmērs atgrieztos pāris gadus vecā pagātnē) vai arī pabalstu maksāt līdz noteiktam vecumam (jau vasarā valdība pabalsta saņemšanas laiku par vienu gadu samazināja). Trešais variants nav jaunums – jau vairākkārt ir diskutēta iespēja šo pabalstu nemaksāt visiem, bet tikai ģimenēm, kurās ir zemāki ienākumi. Konkrētas aprises tas ieguva nesen – laikā, kad tapa šīs valdības deklarācija, viens no priekšlikumiem bija maksāt ģimenes pabalstu tām ģimenēm, kurās mēneša ienākumi uz vienu ģimenes locekli nepārsniedz 180 latu. Tas neguva atsaucību.
Arī tagad esot pārrunāta iespēja maksāt šo pabalstu tikai trūcīgām ģimenēm. Bet daudzi pētījumi rāda: nabadzība lielā mērā koncentrējas ap ģimenēm ar bērniem, līdz ar to pāriešana uz šādu pabalstu budžeta izdevumus būtiski nesamazinātu, ja vien ienākumu robeža, līdz kurai pabalstu maksātu, nebūtu pašu nabadzīgāko ģimeņu ienākumu robežās. Taču administrēšanas izmaksas noteikti pieaugtu un regulāra ģimeņu ienākumu izvērtēšana vēl papildus noslogotu sociālos darbiniekus.
LM speciāliste Ilona Jurševska norāda, ka aprēķini pašlaik netiek veikti, turklāt LM uzskata, ka situācijā, kad tiek plānots vēl vairāk samazināt ģimeņu ienākumus, samazināt ģimenes valsts pabalstu ir nepieļaujami.
Ģimenes valsts pabalsta izmaksa šogad no budžeta prasa 39 miljonus latu, un to ik mēnesi vecāki saņem par 374 000 bērnu.