Faktiski kredītiestādes un komunālo maksājumu parādnieki vēl neskaitās uzvarējuši ne pašvaldības, ne namu apsaimniekotājus, jo formāli turpinās priekšlikumu iesniegšanas termiņš grozījumiem Civilprocesa likumā.
Tomēr ierosinājums pirms hipotekāro prasījumu apmierināšanas ļaut piedzīt komunālos parādus Saeimā buksē tik smagi, ka tikai patoloģiskam optimistam varētu saglabāties cerība, ka likumdevēja vara būs gatava kardinālām izmaiņām par sliktu bankām.
Saeimas Juridiskā komisija aizvakar otrajā lasījumā bija paredzējusi skatīt grozījumus Civilprocesa likumā, kas paredz iespēju piespiedu kārtā pārdot ieķīlātu nekustamo īpašumu un vēl pirms hipotekāro prasījumu apmierināšanas ļaut piedzīt komunālos parādus. Kaut arī hipotekārā kredīta ņēmēji ir tikai 10 procenti no visiem komunālajiem parādniekiem, viņu nesamaksātās summas ir 50 līdz 60 procenti no kopējā apmēra Latvijā. Acīmredzot priekšlikums atvēlēt komunālo parādu nomaksai 10 procentus no kopējās uz nekustamo īpašumu gulstošās ķīlas vērtības netiek uzskatīts par atbilstošu Satversmei un pārmērīgi aizskar hipotēkas devēju intereses. No otras puses, atbildība par komunālo maksājumu un hipotekāro kredītu parādnieku izraisītajām sekām nav solidāra.
Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēža padomnieks Aino Salmiņš uzskata, ka 10 procenti ir optimālā summa, lai namu apsaimniekotāji varētu atgūt parādus. Viņš rūgti pasmejas, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšana līdz 8. jūlijam ir acu aizmālēšana, jo priekšlikumus bija iespējams piedāvāt, sākot jau no februāra. A. Salmiņš uzskata, ka parādnieku problēma jārisina kompleksi, ja tiešām vēlas sasniegt rezultātu, izskatot gan mazo parādu piedziņu, gan veicot jau minētās izmaiņas Civilprocesa likumā, kā arī izvērtējot iespēju atcelt akcīzes nodokli siltumapgādei. Viņš arī atgādina par iepriekš piedāvāto ierosinājumu iepriekšējo īpašnieku iekrāto komunālo parādu likt nomaksāt jaunajam īpašniekam, kurš pie mitekļa ticis izsoles rezultātā. Tagad par to vairs nerunājot.
Lielākā daļa iedzīvotāju tomēr maksā par komunālajiem pakalpojumiem, un tas nozīmē, ka viņi netiek aizstāvēti, norāda A. Salmiņš. Daudzdzīvokļu mājās ļaunprātīgu nemaksātāju dēļ jācieš arī godprātīgajiem, kuri ir vai būs spiesti iztikt bez atsevišķiem pakalpojumiem, piemēram, apkures. A. Salmiņš neslēpj: «Iespējams, tās ir manas emocijas, bet neticu, ka Saeimā šiem grozījumiem būs atbalsts.»
SIA Rīgas namu pārvaldnieks valdes priekšsēdētājs Ervins Straupe atzīst: «Bankas risinās savas problēmas uz pārējo rēķina. Mums būs jāsniedz prasības tiesā pret nemaksātājiem, bet nauda aizies hipotekārajam kreditoram. Ja būtu pieņemti grozījumi Civilprocesa likumā, tad situācija būtu cita.» Ilgo grozījumu izskatīšanas procesu viņš vērtē kā atbalstu nemaksātājiem. «Vai tā mīlestība pret kredītiestādēm vai kas cits, es nezinu,» noteic E. Straupe.