Vēstures muzeja direktors: Latvija ir tipiska burta kalpu zeme! Mums ir ministriju federācija!
Nav svarīgi, cik labu darbu esi izdarījis, galvenais, lai papīri kārtībā. Ja būsi kaut ko pārkāpis, labais darbs neskaitīsies – tā, komentējot savu izteikumu par Latviju kā tipisku burta kalpu zemi, TV24 raidījumā “Uz līnijas” atzīst Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktors Arnis Radiņš.
Vēstures muzeja direktors: Latvija ir tipiska burta kalpu zeme! Mums ir ministriju federācija!
Nav svarīgi, cik labu darbu esi izdarījis, galvenais, lai papīri kārtībā. Ja būsi kaut ko pārkāpis, labais darbs neskaitīsies - tā, komentējot savu izteikumu par Latviju kā tipisku burta kalpu zemi, TV24 raidījumā “Uz līnijas” atzīst Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktors Arnis Radiņš.
“Ministru prezidents ir savedējs vai kompromisu kārtotājs. Mums nav vienotas politikas. Labā roka nezina, ko kreisā dara,” viņš piebilst. “Man kā muzeja direktoram reizēm ir vienkāršāk nedarīt neko, nekā meklēt ceļu, kā izdarīt, jo tu uzreiz domā - tur ir audits, valsts kontrole, tādi un tādi papīri. Likumi varbūt nav slikti, taču Latvija ir burta kalpu zeme!” Šādi muzeja direktors Radiņš bija teicis intervijā pirms vairāk nekā 10 gadiem, taču arī šodien domā tāpat. “Nekas daudz nav mainījies, mēs joprojām esam tipiska burta kalpu zeme. Tu vari izdarīt ļoti labi darbu, bet, ja būsi kaut ko pārkāpis, tas darbs neskaitīsies. Jo ir tā otra - burta - puse, un tā eksistē joprojām,” teic Radiņš. Pēc viņa domām, mūsdienās, pateicoties digitālajiem rīkiem un centralizācijai, burta puse kļuvusi izsmalcinātāka, bet tas nenozīmē, ka labāka. “Bieži reformas, kas it kā formāli samazina birokrātijas slogu, neko nedod, gluži otrādi - pat varbūt vairāk to palielina. Mums ir ministriju federācija. Ministru prezidents ir savedējs vai kompromisu kārtotājs. Mums nav vienotas politikas. Labā roka nezina, ko kreisā dara,” savos izteikumos skarbs ir Radiņš un min vēl kādu savu, ne pārāk pozitīvu un Latvijai glaimojošu, novērojumu. “Vēl viena lieta - griba apēst Eiropas naudu. Tā ir lielāka reizēm par to, vai tā apēšana ir lietderīga. Galvenais - apēst.”
