Latvijas Mākslinieku savienība: Mūžībā devusies viena no spilgtākajām personībām Latvijas mākslā

Mūžībā devies Jānis Anmanis – viena no spilgtākajām personībām Latvijas mākslā. Daudzu mākslas nozaru pārstāvis, kura personālizstādi jau 1972. gadā apmeklēja 36000 skatītāju. Mākslinieks ar savu enerģiju un degsmi aizrāva skatītājus, un savā darbībā viņš tiecās veidot līdzpilsoņiem citādu, brīvāku un pieejamāku mākslas izpratni, kā arī veicināt aktīvu iesaisti mākslas procesos. Brīva darbošanās dažādos mākslas veidos – dzejā, mūzikā, vizuālajā mākslā – tika uzskatīta par būtisku vērtību personības attīstībā.

Jānis Anmanis kopš studijām Latvijas Mākslas akadēmijā organizējis “Bērnu fantāzijas akadēmijas” nodarbības, veicinot bērnu radošo pašizpausmi.

Jānis Anmanis, darbojoties Latvijas Mākslinieku savienībā līdzās Džemmai Skulmei un Gunāram Krollim, veidoja “Mākslas dienu” brīvo, radošo un atvērtības pilno gaisotni, kas iedvesmoja gan māksliniekus, gan skatītājus. Jānis Anmanis bijis “Mākslas dienu” rīcības komitejas priekšsēdētājs (1977, 1984). 20. gadsimta 70.-80. gados Jānis Anmanis aktīvi veicināja “Mākslas dienu” tradīcijas, organizējot Latvijas Mākslinieku savienības sporta — basketbola zibensturnīrus.

Zibensturnīros piedalījās radošo savienību un mācību iestāžu komandas, un galvenais nosacījums bija unikāla komandas mākslinieciskā tēla prezentācija. Piemēram, 1990.gadā -11. “Mākslas dienu” basketbola zibensturnīra uzvarētāji bija LMS komandas mākslinieki: Viktors Parkovs, Uldis Baltutis, Arnolds Krēsliņš, Rolands Gross, Juris Zandersons (1956-2024), Jānis Anmanis, Raitis Zvirbulis un Imants Krepics.

Jānis Anmanis no 1950.gada mācījies Rīgas Leona Paegles 1. vidusskolā (tag. Rīgas Valsts 1.ģimnāzija) un jau piektajā klasē viņa sacerētie stāsti publicēti laikrakstā “Pionieris”. Pēc septītās klases beigšanas Jānis Anmanis 1959.gadā iestājies J.Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā (JRRMV, tag. MIKC NMV Jaņa Rozentāla Mākslas skola).

Jānis Anmanis no 1964.gada studējis LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Rūpnieciskās mākslas nodaļā (LMA, tag. Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas Funkcionālā dizaina specialitāte).

Studējot LMA 2. kursā, Jānis Anmanis kopā ar studiju biedru Laimoni Kivlenieku izveidoja vasaras praksi - Salacgrīvas vasaras “zīmēšanas skolu” bērniem (1966), vasaras skolas labākie attēli un teksti tika publicēti bij. žurnālā “Zīlīte”.

Jānis Anmanis pēc LMA absolvēšanas no 1969-1970.gadam turpinājis darboties “Rīgas kinostudijā” pie spēlfilmas “Šauj manā vietā” (1970, režisors Jānis Streičs,).

Jānis Anmanis turpināja LMA aizsākto skolēnu neformālās izglītības pedagoģisko praksi un kā pedagogs kopš 1976.gada piedalījies LPSR Izglītības ministrijas rīkoto tēlotājas mākslas olimpiāžu nometnēs “Varavīksne” kopā ar keramiķi Māru Linkaiti (1945-2016), scenogrāfu Pēteri Rozenbergu (1943-1995) u.c. Mākslinieka dalība atzīmēta ar LPSR Izglītības ministrijas Goda rakstiem. 2007. gadā Jānis Anmanis izveidoja Latvijas jauno talantu meistarklasi glezniecībā, 2008. gadā nodibināja Latvijas Bērnu un jauniešu mākslinieciskās fantāzijas akadēmijas Jāņa Anmaņa Jauno talantu atbalsta fondu. 2013. gadā māksliniekam piešķirta Margaritas Stārastes medaļa.

Jānim Anmanim par nozīmīgiem sasniegumiem mākslā un ieguldījumu “Mākslas dienu” rīkošanā piešķirti apbalvojumi: Triju Zvaigžņu ordenis (1998), Latvijas valsts aizsardzības fonda "Lāčplēsis" Goda zīme (2013), Latvijas nacionālo bruņoto spēku štāba bataljona komandiera apbalvojums - 2. pakāpes Goda zīme (2009), Taivānas starptautiskais draudzības ordenis (2003), LPSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka goda nosaukums (1986), LPSR KM un Latvijas arodbiedrības centrālās padomes (LACP) Goda raksts (1982, 1983), LĻKJS prēmija Literatūrā, Mākslā, Žurnālistikā, Arhitektūrā (1978), VĻKJS prēmija (1979). Jānis Anmanis apbalvots ar LPSR MP Goda rakstu (1982).

Jānis Anmanis bija LMS biedrs kopš 1970. gada un uzņemts ar gleznotāju Oļģerta Jaunarāja (1907-2003), Aleksandra Stankēviča (1932-2015), mākslinieka, mākslas zinātnieka Roma Bēma (1927-1993) rekomendācijām, “Rīgas kinostudijas” direktora vietnieka H.Kinstlera parakstītu raksturojumu, LMS Gleznotāju sekcijas priekšsēdētāja, gleznotāja Induļa Zariņa (1929-1997) parakstītu ieteikumu, LMS valdes priekšsēdētāja, gleznotāja Edgara Iltnera (1925-1983) parakstītu lēmumu. Lēmumu pamatoja pozitīvs LMS valdes balsojums 1/26.

Jānis Anmanis tika ievēlēts un aktīvi darbojies LMS valdē (1972, 1977,1982) un ticis nozīmēts darboties LMS dzīvokļu komisijā (1972), LMS jauno mākslinieku komisijā (1972, 1986 kā priekšsēdētājs). Jānis Anmanis ticis nozīmēts tolaik jaundibinātās LPSR LĻKJS CK radošās jaunatnes apvienības padomes tēlotājas mākslas sekcijā (1974), par priekšsēdētāju tika nozīmēts tēlnieks Igors Vasiļjevs (1940-1997).

Vēlāk Jānis Anmanis bijis iekļauts LPSR Kultūras ministrijas ekspertu komisijā (1977). Jānis Anmanis bija LMS valdes prezidija loceklis (1977, 1982) un LMS akvarelistu apakšsekcijas priekšsēdētāja vietnieks u.c.

Mākslinieka darbi atrodas: Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, LNMM, Jūrmalas muzejā, Bauskas muzejā, Valkas novadpētniecības muzejā, Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejā, Latvijas Sporta muzejā, kā arī citos muzejos un privātkolekcijās.

Latvijas Mākslinieku savienība izsaka visdziļāko līdzjūtību mākslinieka Jāņa Anmaņa tuviniekiem un kolēģiem.