Saeimas deputāti ceturtdien atbalstīja likumprojektu, kas paredz nākamgad valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām iesaldēt, nevis samazināt
Komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša (JV) norādījusi, ka šis ir tikai viens no vairākiem lēmumiem, kas ļauj novirzīt papildu līdzekļus valsts akūtām vajadzībām. Tikmēr atsevišķas opozīcijas partijas ir mudinājušas šajā jautājumā iet uz ambiciozākiem risinājumiem un līdzekļus ne tikai iesaldēt, bet samazināt to apjomu partijām.
Patlaban noteikts, ka partijai, par kuru pēdējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā 2% vēlētāju, valsts budžeta finansējumu kalendārā gada laikā piešķir 0,9% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas par katru iegūto balsi pēdējās parlamenta vēlēšanās. Savukārt par katru balsi pašvaldību vēlēšanās un arī Eiropas Parlamenta vēlēšanās - 0,1% apmērā no minimālās mēnešalgas.
Tāpat patlaban noteikts, ka papildus iepriekšminētajam partijai, kas Saeimas vēlēšanās pārvarējusi piecu procentu barjeru, piešķir valsts budžeta finansējumu kalendārā gada laikā 200 minimālo mēnešalgu apmērā.
Vienlaikus likums paredz, ka kopējais vienai partijai piešķirtais finansējums nedrīkst pārsniegt 1600 minimālās darba algas.
Plānots, ka arī 2026. gadā budžeta finansējumu politiskajai organizācijai (partijai) aprēķinās un piešķirs, ņemot vērā 2024. gada, nevis 2025. gada noteikto minimālo mēnešalgu.
Nākamgad, iesaldējot finansējumu partijām šī gada līmenī, budžeta līdzekļu ietaupījums plānots turpat 760 000 eiro apmērā, norādījuši grozījumu autori.
Jau vēstīts, ka Saeimas deputāti ceturtdien ārkārtas sēdē pirmajā lasījumā atbalstīja nākamā gada valsts budžetu un to pavadošo likumprojektu pakotni.
Valdība 14. oktobrī atbalstīja 2026. gada valsts budžetu, kurā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi plānoti 16,064 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 17,945 miljardi eiro.
Salīdzinot ar 2025. gada budžetu, 2026. gadā valsts budžeta ieņēmumu pieaugums pārsniedz izdevumu pieaugumu. Valsts budžeta ieņēmumiem plānots pieaugums par 944,6 miljoniem eiro, savukārt izdevumiem - par 804,3 miljoniem eiro.
Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,9 miljardus, bet izdevumi 13,2 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,5 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi 5,1 miljarda eiro apmērā.
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) nākamgad faktiskajās cenās paredzēts 43,953 miljardu eiro apmērā, līdz ar to budžeta deficīts būs 3,3% no IKP, bet valsts parāds nepārsniegs 55% no IKP.
Vispārējās valdības izdevumi nākamgad samazināsies līdz 47% no IKP salīdzinājumā ar 47,5% šogad. Vienlaikus, samazinoties kopējiem izdevumiem, pieaugs izdevumi aizsardzībai.
Kopumā izdevumi nākamgad samazināti par 171 miljonu eiro. Prioritārajiem pasākumiem atvēlēti 693,5 miljoni eiro, tostarp aizsardzībai un drošībai paredzēti 448,3 miljoni eiro.
Finanšu ministrijā norāda, ka 2026. gada valsts budžets un vidēja termiņa budžeta ietvars 2026.-2028. gadam sagatavots atbilstoši ES un nacionālajiem fiskālās disciplīnas noteikumiem.
Nākamā gada budžetā paredzēti gan papildu ieguldījumi valsts drošībā, gan atbalstā ģimenēm ar bērniem un kvalitatīvā izglītībā. Tāpat FM norāda, ka budžetā paredzētas vairāk nekā viena miljarda eiro ES fondu investīcijas, kā arī pašvaldību ieņēmumu pieaugums par 151,4 miljoniem eiro.