Latvijā aktīvi vairāk nekā 600 kriminālprocesi par Krievijai noteikto sankciju pārkāpumiem
Latvijā ir aktīvi vairāk nekā 600 kriminālprocesi par Krievijai noteikto sankciju pārkāpumiem, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka vietnieks sankciju jautājumos Paulis Iļjenkovs.
Tie visi sākti kopš 2022. gada.
Gadījumu, kad tiek pārkāptas ļoti būtiskas sankcijas, ir maz, viņš vērtēja. Informācija par dažiem tādiem nodota izmeklēšanas iestādēm. Šajos gadījumos FID ieskatā jābūt notiesājošam spriedumam ar brīvības atņemšanas sodu, sacīja Iļjenkovs.
Viņš skaidroja, ka kopaina Krievijai noteikto sankciju ievērošanā Latvijā ir pozitīva, un Latvija noteikti nav vājākā vieta Eiropā vai pasaulē šajā jautājumā.
Viņš vērtēja, ka vājākā vieta Eiropas Savienības sankcijās, kuras pašas par sevi ir stipras un tām ir efekts, ir fakts, ka katra valsts tām pieiet "pa savam". Viņš vērtēja, ka citās valstīs, salīdzinājumā ar Latviju, pieeja ir "relaksētāka".
Lūgts komentēt divām lielākajām Krievijas naftas kompānijām "Rosņeftj" un "Lukoil" ASV noteiktās sankcijas, Iļjenkovs sacīja, ka Latviju tas ietekmē maz.
Piemēram, "Rosņeftj" Latvijā ir uzskatāms par sankciju subjektu kopš 2022. gada, līdz ar to "mums tas dzīvē neko nemaina", vērtēja Iļjenkovs.
Savukārt "Lukoil" biznesa intereses Latvijā bijušas salīdzinoši mazas uz citu Eiropas Savienības dalībvalstu fona. Piemēram, kāda dalībvalstī "Lukoil" 2025. gadā bija 460 degvielas uzpildes stacijas mazumtirdzniecībā.
Pēc Iļjenkova teiktā, dati rāda, ka Krievija par karā izmantojamām precēm šobrīd pārmaksā seškārtīgi.
Kā vēstīts, Eiropas Savienības dalībvalstis oktobra nogalē pieņēma19. sankciju paketi pret Krieviju, vēršoties pret tādām svarīgām nozarēm kā enerģētika, finanses, militārās rūpniecības bāze, īpašās ekonomiskās zonas, vēršoties ar pret Krievijas izvērstā kara atbalstītājiem un peļņas gūšanas veicinātājiem.
Savukārt ASV oktobrī pieņēma lēmumu noteikt sankcijas pret divām lielākajām Krievijas naftas kompānijām "Rosņeftj" un "Lukoil" saistībā ar Krievijas atteikšanos izbeigt karu pret Ukrainu.
