Braže: Nākamgad "valsts acīm, ausīm, mutei un rokām pasaulē" budžets samazināsies par 5,5 miljoniem eiro

Ārlietu dienests turpina pildīt arvien plašāku uzdevumu loku ar tiem pašiem resursiem, kas bijuši Ārlietu ministrijas (ĀM) rīcībā līdz šim, tomēr šāda situācija nav ilgtspējīga, uzsvēra ārlietu ministre Baiba Braže (JV), kura trešdien piedalījās Saeimas debatēs par nākamā gada budžetu.

Viņa norādīja, ka diplomātija ir Latvijas pirmā aizsardzības līnija, bet nākamgad ārlietu dienesta budžets samazināsies par 5,5 miljoniem eiro, novirzot šos līdzekļus aizsardzībai. Ministre akcentēja, ka ārlietu dienests ir "valsts acis, ausis, mute un rokas pasaulē", kas ik dienu pārstāv Latvijas cilvēkus un uzņēmējus ārvalstīs un starptautiskajās organizācijās.

Braže iezīmēja trīs galvenos ĀM darbības prioritāros virzienus - valsts drošības stiprināšana, ekonomiskās izaugsmes veicināšana un diasporas iesaiste. Viņa atgādināja, ka Latvija atbalsta NATO aizsardzības finansējuma palielināšanu līdz 5% un turpinās sniegt visaptverošu palīdzību Ukrainai 0,25% apmērā no iekšzemes kopprodukta.

Ārlietu ministre uzsvēra, ka ap 5% no ĀM budžeta 2025. gadā tiks novirzīti Ukrainas atbalsta programmām, tostarp NATO iniciatīvām un attīstības sadarbībai. Viņa atzīmēja, ka sankcijas pret Krieviju strādā un Krievijas ekonomika piedzīvo lejupslīdi.

Viņa norādīja, ka Latviju ar 178 valstu atbalstu ievēlēja ANO Drošības padomē uz 2026.-2027. gadu, kas dos iespēju izgaismot Latvijas prioritātes un stiprināt tās redzamību pasaulē.

Runājot par ekonomiku, ārlietu ministre akcentēja, ka ārpolitika tieši sekmē Latvijas izaugsmi - 2025. gada pirmajā pusgadā eksports pieaudzis par 1,8% un piesaistītas ārvalstu investīcijas vairāk nekā 170 miljonu eiro apmērā.

Starp panākumiem viņa minēja arī Latvijas uzņēmumu eksporta paplašināšanos Āzijā un jaunas partnerības tehnoloģiju un kvantu drošības jomā. Braže klāstīja, ka saņēmusi ziņu no Latvijas vēstnieka Japānā - Latvijas uzņēmums "Fortes Energy" ir saņēmis atbalstu no Japānas uzņēmumiem, lai ne tikai pārdotu savu produkciju, bet arī izveidotu pārstāvniecību.

"To vēlas paši japāņi. Līdzīgi Korejā. Uzņēmums ir iegājis arī Ukrainas tirgū. Šādi piemēri ikdienas darbā ar vēstniecībām ir daudzi. Mēs esam sekmīga valsts, mums ir sekmīgi uzņēmēji," uzrunā uzsvēra ārlietu ministre.

Viņa norādīja, ka, piemēram, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras izveide maksimizē Latvijas ekspertīzes izmantošanu un reāli ietekmē reformu procesus, savukārt aptuveni 70% no finansējuma paliek Latvijā.

Tāpat ārlietu ministre klāstīja, ka ĀM pirms desmit gadiem no Ekonomikas ministrijas pārņēma ārējās tirdzniecības funkciju veikšanu, taču finanses nesekoja, un ministrija šo darbu veic ar esošajiem resursiem. Viņa uzsvēra, ka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras tūrisma veicināšanai paredzēts lielāks finansējums 700 000 eiro apmērā, kamēr ĀM reprezentācijai visā pasaulē ir 695 000 eiro.

"Tas parāda nevis mūsu vājumu, bet efektivitāti. Tomēr - ja mēs vēlamies, lai Latvija būtu redzama, konkurētspējīga un ietekmīga, tad ārlietu dienestam ir jābūt pienācīgi finansētam," sacīja Braže.

Runājot par diasporu, viņa norādīja, ka ieviests jauns Konsulārais reģistrs un mobilā pasu stacija, kas ļauj nodrošināt pakalpojumus tautiešiem ārvalstīs. Ārlietu ministre uzsvēra, ka latvieši pasaulē ir nacionālais kapitāls, kuru Latvija vēlas iesaistīt.

Braže arī akcentēja, ka ĀM darbs nav izmērāms tikai ciparos, jo tā ir Latvijas klātbūtne un balss pasaulē. Viņa piebilda, ka no kopējā nākamgad plānotā 98,8 miljonu eiro budžeta tikai 4,1 miljons eiro paredzēts diplomātiskajam darbam, komandējumiem un publiskajai diplomātijai.

Jau ziņots, ka Saeimas deputāti trešdien ārkārtas sēdē sāka skatīt nākamā gada valsts budžetu un to pavadošo likumprojektu pakotni.

Pagājušajā nedēļā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija noslēdza darbu pie likumprojekta "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam", kā arī teju 50 nākamā gada budžetu pavadošajiem likumprojektiem, tostarp izmaiņām atsevišķos nodokļos un izdienas pensiju sistēmas reformām.

Tāpat vēstīts, ka valdība 14. oktobrī atbalstīja 2026. gada valsts budžetu, kurā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi plānoti 16,064 miljardi eiro, bet izdevumi - 17,945 miljardi eiro.

Salīdzinot ar 2025. gada budžetu, 2026. gadā valsts budžeta ieņēmumu pieaugums pārsniedz izdevumu pieaugumu. Valsts budžeta ieņēmumiem plānots pieaugums par 944,6 miljoniem eiro, savukārt izdevumiem - par 804,3 miljoniem eiro.

Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,9 miljardus, bet izdevumi - 13,2 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,5 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 5,1 miljarda eiro apmērā.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) nākamgad faktiskajās cenās paredzēts 43,953 miljardu eiro apmērā, līdz ar to budžeta deficīts būs 3,3% no IKP, bet valsts parāds nepārsniegs 55% no IKP.

Vispārējās valdības izdevumi nākamgad samazināsies līdz 47% no IKP salīdzinājumā ar 47,5% šogad. Vienlaikus, samazinoties kopējiem izdevumiem, pieaugs izdevumi aizsardzībai.

Kopumā izdevumi nākamgad samazināti par 171 miljonu eiro. Prioritārajiem pasākumiem atvēlēti 693,5 miljoni eiro, tostarp aizsardzībai un drošībai paredzēti 448,3 miljoni eiro.

Finanšu ministrijā (FM) norāda, ka 2026. gada valsts budžets un vidēja termiņa budžeta ietvars 2026.-2028. gadam sagatavots atbilstoši Eiropas Savienības (ES) un nacionālajiem fiskālās disciplīnas noteikumiem.

Nākamā gada budžetā paredzēti gan papildu ieguldījumi valsts drošībā, gan atbalstā ģimenēm ar bērniem un kvalitatīvā izglītībā. Tāpat FM norāda, ka budžetā paredzētas vairāk nekā viena miljarda eiro ES fondu investīcijas, kā arī pašvaldību ieņēmumu pieaugums par 151,4 miljoniem eiro.