Latvijā atjaunotajai staltbriežu populācijai apritot simt gadiem, mednieki steidz godināt sava vaļasprieka un biznesa objektu.
Tēlnieks Gļebs Panteļejevs darina gigantisku bronzas staltbriedi, ko augustā novietos kalna galā Ventspilī, bet Gaujas Nacionālā parka bijušais direktors Gunārs Skriba radījis pieminekli rakstos. Šonedēļ tiek atvērta grāmata par staltbriežu izcelsmi, izplatību un audzēšanu Latvijā, tādējādi pasargājot no aizmirstības Gārzdes muižas īpašnieka barona Alfreda fon Buholca vēsturisko veikumu. Autors Neatkarīgajai stāsta, ka pirmo reizi staltbriedi dabā ieraudzījis agrā bērnībā Baldones mežos un šī sastapšanās iespiedusies atmiņā uz mūžu: «Man jau gēnos ir milzīga pietāte pret mežu.» Tāpēc arī tāda interese par dzīvnieku, un tāpēc arī tapusi grāmata.
Barona Freda nopelns
Staltbriežu ziedu laiks bija pirms 5000 gadu, bet pēc tam – līdz ar vēsāka klimata iestāšanos un platlapju mežu atkāpšanos – staltbrieži Latvijā iznīka. Barons Freds, kā viņam pašam labpatika sevi dēvēt,
20. gadsimta sākumā parūpējās par populācijas atjaunošanu. Iesaistoties vācu muižniecības iniciētajā kampaņā, viņš no Krievijas atveda trīs desmitus staltbriežu un 1911. gada ziemā ielaida aplokā. Arī citviet Latvijā to mēģināts darīt, taču neveiksmīgi – abi pasaules kari bija nepiemērots fons šādiem eksperimentiem ar dabu. Bet baronam Fredam izdevās – Gārzdes un Zūru mežiem kari meta līkumu, un šobrīd Zūru populācijas brieži savvaļā jau ir izplatījušies gandrīz visā Latvijā. Bet, protams, visblīvākā tā ir tieši Gārzdes apkaimē. Braucot pa apkaimes ceļiem, ir gandrīz neiespējami nesastapties ar kādu ragaini – tāpēc arī šie medību apgabali ir tie iekārojamākie. Medību vēstures entuziasti arī šeit, dziļi mežā, kur pirms simt gadiem ganījušies Buholca brieži, vēlas uzstādīt piemiņas akmeni baronam Fredam un viņa aizbilstamajiem.
Klājas ļoti labi
Valsts meža dienests atzīst, ka staltbriedim Latvijā pašlaik klājas pat ļoti labi. Medību daļas vadītājs Jānis Ozoliņš spriež – iespējams, pat pārlieku labi. Populācija apdzīvo 90% Latvijas teritorijas un no Kurzemes puses turpina skaitliski vairoties austrumu un ziemeļu virzienā. Tas neizbēgami rada konfliktsituācijas starp medību saimniecību, lauksaimniecību un mežsaimniecību. Mednieku lolotie brieži posta zemnieku darbu un arī meža stādījumus – mazajiem kociņiem apgrauž galotnes, lielākiem bojā stumbrus. Statistika rāda ilgstošu un stabilu populācijas pieaugumu, ko pat pēdējās bargās ziemas nav būtiski bremzējušas.
Pagājušā gadsimta 20. gados Latvijā mituši apmēram 100 briežu. 90. gados viņu skaits svārstījies no 23 līdz 24 tūkstošiem. Bet šogad uzskaitīti vairāk nekā 43 tūkstoši sugas īpatņu. Un tas – neskaitot briežu dārzu iemītniekus. Nebrīvē briežus audzē četru iemeslu dēļ: iegūst gaļu, iegūst jaunos velveta ragus – medicīnas preparātiem, veic selekciju, par kuras lietderību lietpratēju domas gan dalās, un visbeidzot – slinki, nemākulīgi vai nevaļīgi mednieki briežu dārzos var ātri tikt pie garantēta medījuma.
Kronēs Ventspilī
Mednieki staltbriedi līdz šim sauca par nekronēto Latvijas mežu karali. Kronētais acīmredzot ir alnis, bet vēl pirms izmiršanas viņa vietu ieņēma sumbrs, ko pēdējos gados gan arī mēģina introducēt Latvijas dabā. Taču nu arī staltbriedim tiks atdots vajadzīgais gods un viņa kronēšanas ceremonija notiks Ventspilī pilsētas svētku laikā. Tēlnieks Gļebs Panteļejevs stāsta, ka pašlaik Tallinā skulptūru atlej bronzā, bet viņa paša darbnīcā top granīta postaments. Tikai retam māksliniekam mūsdienās paveicoties tikt pie šāda darba. 19. gadsimta tēlniecībā jātnieku un tātad arī dzīvnieku figūras bija regulāri ekspluatēts žanrs. Tagad tāds vairs faktiski nepastāv, tāpēc šis pasūtījums G. Panteļejevam ir profesionāli aizraujošs izaicinājums. Viņš studēja visas pieejamās dzīvnieku anatomijas grāmatas, pirka kalendārus ar briežu attēliem un visbeidzot pat pasūtināja taksodermistu modeli – lai panāktu maksimālu skulptūras līdzību ar oriģinālu. Atšķirsies vienīgi proporcija – kalna galā novietotais staltbriedis būs krietni prāvāks. Lai jau iztālēm saskatāms.
Ideja par staltbrieža iemūžināšanu tēlniecības objektā pieder Ventspils novada medību entuziastiem. Viņi ar Ventspils muzeja atbalstu aršī vāc kolekti pieminekļa finansēšanai, un, kā Neatkarīgajai pastāstīja ieceres virzītājs, mednieks Aldis Ābele, desmitā daļa – apmēram 4000 latu – jau esot savākta.