23. oktobrī Rēzeknē pēkšņi mūžībā aizgājis Gunārs Spodris - sabiedriskais darbinieks un bijušais Daugavas Vanagu priekšnieks, ziņo Daugavas Vanagu Centrālās valdes priekšsēdis Aivars Sinka.
Ģimeni gandrīz izsūtīja 1941. gada 14.jūnijā, bet to izglāba čekistu pielaista tipogrāfiska kļūda. Pēc tam viņi pārcēlās uz Sauku, bet 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju, kur viņi uzturējās Saules bēgļu nometnē pie Gēsthachtas, britu zonā netālu no Hamburgas. 1947. gadā ģimene pārcēlās uz Apvienoto Karalisti un apmetās uz dzīvi Melkšamā (Melksham), Rietumanglijā.
Gunārs beidza angļu klasisko ģimnāziju (Grammar School) Čipenhamā. Pēc tam, no 1960. līdz 1962. gadam, viņš dienēja Apvienotās Karalistes obligātajā militārajā dienestā un tika iesaistīts britu pretizlūkošanas (Intelligence Corps) dienestā. Pēc dienesta Gunārs ieguva profesionālo izglītību un strādāja rūpnīcās kā industriālais inženieris (Industrial Engineer). Anglijā Gunārs iesaistījās profesionalās arodbiedrības kustības darbībā, kā arī politiskajā laukā. Viņš tika ievēlēts Bristoles pilsētas Domē kā Darba partijas (Labour Party) deputāts un bija vairāku skolu pārvalžu loceklis.
Kādu laiku Gunārs iesaistījās Eiropas Latviešu Jaunatnes Apvienības aktivitātēs, bet līdz 1968. gadam palīdzēja mātei apkopt tēvu, kurš bija kļuvis par invalīdu. 1992.gadā Gunārs Spodris iestājās Daugavas Vanagu Donkasteras (Doncaster) nodaļā, kaut arī saikne ar Daugavas Vanagiem pastāvēja jau sen - Gunāra māte bija aktīva Daugavas vanadze jau no piecdesmito gadu sākuma. Gunārs palīdzēja mātei pildīt kasiera pienākumus, kā arī palīdzēja sabiedriskajā darbā.
1995. gadā Gunārs Spodris nodibināja Bristoles Latviešu biedrību (Bristol Latvian Society) un vadīja šīs biedrības aktivitātes 12 gadus, lielu darbu ieguldot tajā, lai angļu sabiedrība tiktu informēta par neatkarīgo Latviju. 2005. gadā Gunāru ievēlēja DV Apvienotās Karalistes (DVF) zemes valdē un viņš kļuva līdzatbildīgs par Londonas Latviešu namu, kas bija nonācis finansiālās grūtībās. Kā Gunārs vēlāk pats izteicās: “Londonas Latviešu nams tika izglābts no bankrota”.Gunāram ir divi bērni - Ben Spodris un Ināra Romeu, mazbērni un mazmazbērni, kuri dzīvo Bristolē, Anglijā. Kopā ar otro sievu Viktoriju Gunārs 2008. gadā atgriezās uz dzīvi Latvijā, kur viņi atjaunoja Viktorijas mantotās lauku mājas Latgalē.
Atgriezies Latvijā, Gunārs cieši iesaistījās DV Latvijā (DVL) darbā, būdams DVL Rēzeknes nodaļas biedrs. 2010. gadā Gunāru ievēlēja par DVL Rēzeknes nodaļas vadītāju. 2015. gadā Gunārus tika ievēlēts DVL zemes valdē, taču viņš joprojām turpināja pildīt biedrziņa pienākumus Rēzeknē.
Darbodamies DVL, Gunārs iesaistījās jaunatnes audzināšanas darbā un centās paplašināt DV jaunatnes (Vanadzēnu) darbību, rīkojot sporta dienas, salidojumus, patriotiskas ievirzes ekskursijas un konkursus. Gunārs saprata, ka Vanadzēnu darbība ir svarīga tieši laukos, kur cilvēki bieži dzīvo trūcīgos apstākļos, bet kur patriotiskais gars joprojām ir stiprs. Gunārs Spodris sastādījis Vanadzēnu audzinātāja rokasgrāmatu, kā arī palīdzējis izdot Vladislava Zepa grāmatu “Latviešu Leģionāru Gaitas“. No 2018. gada līdz 2021. gadam Gunārs bija Daugavas Vanagu Centrālās valdes priekšsēdis - pasaules Daugavas Vanagu priekšnieks. Viņa vadības laikā DV spēra pirmos soļus Lestenes muzeja izveidē, nopērkot un dāvinot Tukuma pašvaldībai īpašumu “Likteņi”, kur atradīsies muzeja telpas.
Gunārs bija labsirdīgs, patriotisks, liels lasītājs, ar asprātīgu humora izjūtu. Par viņu sēro ģimene un latviešu sabiedrība Anglijā un visā Apvienotajā Karalistē, kā arī bijušie kolēģi un draugi Latvijā," lasāms paziņojumā.