Cilvēki ziņo par maziem bērniem ubagotājiem Liepājā

Liepajnieki.lv vēsta, ka pilsētā pēdējā laikā rosās divi bērni, kuri izdomājuši veidu, kā iežēlināt cilvēkus un no viņiem dabūt naudu.

“Nācu pa ielu, divi bērni - meitene, kurai kādi 11 gadi, un puika, kādus septiņus gadus vecs, - prasīja man naudu. Kad pajautāju - kam, atbildēja, ka hesburgeram. Kad jautāju - vai vecāki naudiņu nedod? -, sacīja, ka viņi ir no bērnunama.” Šī ir viena no vairākām līdzīgām situācijām, par ko ziņojumus saņēmusi arī liepajniekiem.lv. redakcija.

“Teica, ka bērnunamā nedodot ēst, slikti izturoties, nekā neesot,” papildina vēl kāda sieviete gados, kurai bērni prasījuši iedot naudu. “Man palika žēl, bērni taču!” saka liepājniece.

Par to zināms arī Liepājas Sociālā dienesta bērnu atbalsta centram “Dzintari”.

Bērnu atbalsta centra “Dzintari” vadītājs Uldis Kalns parāda video, kas publicēts vietnē “Tik Tok”, kur divi iestādes bērni - vecāka meitene un mazāks zēns - tīra automašīnu stiklus lielveikala pazemes autostāvvietā un par to saņem tik, cik auto īpašniekam nav žēl.

To viņi esot aizguvuši no vietējiem Tosmares bērniem, kuriem šāda ubagošana sokas no rokas jau gadiem.

“Tā vietā, lai cilvēki aizdomātos, ka tas ir ļoti nepareizi, sabiedrība bērnus par šādu rīcību slavē!”

norāda “Dzintaru” pārstāvji.

Taču šāda naudas prasīšana ir ubagošana, un Bērnu tiesību aizsardzības likums skaidri norāda, ka tā ir aizliegta.

“Sabiedrībai trūkst izpratnes par bērnu ubagošanu. Cilvēki neapzinās, ka šādi motivējam bērnu neapmeklēt skolu, pastiprināti klaiņot, ar viegli nopelnīto naudu pārtikt no saldumiem.

Likums nosaka, ka, redzot bērnu, kas nodarbojas ar ubagošanu, būtu nekavējoties jāziņo policijai, kurai bērns jāaiztur un par notikušo jāziņo vecākiem vai aizbildnim. Cilvēkiem būtu svarīgi saprast, ja bērns ir nonācis situācijā, kur viņam uz ielas ir jāubago, tad tie iedotie pāris eiro problēmu neatrisinās,” uzsver centra vadītājs.

Vienlaikus ir jāpieņem arī tas, ka ubagojoši bērni ir veiksmīgi iemācījušies dažādas manipulatīvas metodes, lai panāktu savu, uzsver centra darbinieki.

“Ja cilvēki sāks uzdot dažādus neērtos jautājumus, iespējams, viņi aizies projām un varbūt sapratīs, ka cilvēki nav tik lētticīgi, cik šķiet,” zina teikt sociālā darbiniece Ilze Krūmiņa.

Šobrīd no centrā dzīvojošajiem periodiski ubagojot vismaz četri nepilngadīgie audzēkņi, trīs no tiem ir no centra “Dzintari” dzīvokļiem Tosmarē.

Pa dienu šādi nopelnot 60, pat 70 eiro. “Nauda ir garšīga - kad to garšu sajūt, tad seko rīcība,”

iemeslus naudas ubagošanai skaidro U. Kalns.

“Svarīgi gan saprast, ka ubagošana visiem centra “Dzintari” bērniem nav norma, šie gadījumi ir izņēmums. Lielākā daļa mūsu jauniešu ir sevi un apkārtējos cienoši cilvēki, kas saprot, ka ubagošana ir galējība,” norāda U. Kalns.

“Bērniem te tiešām nekā netrūkst! Ne saldumu, ne ēdiena, ne apģērba, ne izklaižu! Nereti viņi paši atsakās no tā visa. Piedāvājam - iesim nākamnedēļ uz kino? Nē, neiesim! - ir atbilde. Kāpēc? Neinteresē!” stāsta I. Krūmiņa.

Tas ir grūts un ļoti laikietilpīgs darbs - parādīt jaunietim, ka ir citi brīvā laika pavadīšanas veidi bez klaiņošanas, vielu lietošanas, ubagošanas. Diemžēl vidē, no kuras bērni parasti nonāk centrā, tā ir norma.