Lai lauksaimniekiem būtu vieglāk kredītā saņemt lauksaimnieciskajā ražošanā nepieciešamos līdzekļus, Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi un valdība vakar akceptējusi grozījumus Lauksaimniecības un lauku attīstības kredītu garantēšanas kārtībā. Pēc ZM domām, tie palielinās kredītiestāžu ieinteresētību izsniegt kredītus lauksaimniekiem.
Ņemot vērā pēdējā laikā banku piesardzīgo attieksmi, vērtējot potenciālos kredītu ņēmējus, lauksaimniekiem patlaban ir diezgan sarežģīti saņemt bankās ilgtermiņa un apgrozāmo līdzekļu kredītus.
Lai veicinātu kredītiestāžu aktivitāti kreditēšanā un lauksaimnieku iespējas kredītu saņemšanā, noteikumos palielināta piešķirtās garantijas intensitāte no 70 līdz 80 procentiem. Tāpat palielināts garantijas maksimālais apmērs vienam kredīta vai galvojuma ņēmējam, vai savstarpēji saistītu kredīta vai galvojuma ņēmēju grupai, kā arī būtiski ir palielināti garantiju apmēri dažādiem atbalsta pasākumiem un to aktivitātēm. Šīs izmaiņas veiktas pēc Eiropas Komisijas pieņemtā lēmuma par grozījumiem atbalsta shēmā Atbalsts kredītgarantiju veidā, kas ļauj veikt attiecīgos Ministru kabineta grozījumus kreditēšanas aktivizēšanā, Neatkarīgajai skaidroja ZM sabiedrisko attiecību speciāliste Solveiga Lazovska.
Patlaban noteiktā maksa par garantiju piešķiršanu pilnībā nenosedz garantiju risku. Lauku attīstības fonds, izvērtējot garantiju risku, ir konstatējis, ka daži riska veidi, piemēram, kopējais fonda garantiju apmērs, naudas plūsma, vadība un reputācija, nav pietiekami novērtēti, tādēļ neieciešams palielināt to procentuālo vērtību. Līdz ar to noteikumos mainīts maksas apmērs, kas nedaudz palielinās maksu par garantiju piešķiršanu, taču tās maksimālais līmenis nepārsniegs 2,1 procentu no garantējamās summas.