Pēc nozares ekspertu vērtējuma, Latvijas ceļu katastrofālo stāvokli varētu glābt autoceļu fonda atjaunošana, kurā tiktu ieskaitīti vismaz 85% no degvielas akcīzē iekasētās naudas.
Valsts akciju sabiedrības Latvijas Valsts ceļi rīcībā esošā informācija liecina, ka šobrīd aptuveni 2069 kilometri jeb 25 procenti no melnā seguma ceļiem un 4555 kilometri jeb 38 procenti no grants ceļiem ir klasificējami kā sabrukuši. Un tikai attiecīgi 24% asfalta un 10% grants ceļu ir labā stāvoklī. Kopumā Satiksmes ministrijas pārvaldījumā ir 20 150 kilometri valsts autoceļu.
Kvalitāte klibo
Latvijas Valsts ceļu vadītājs Ivars Pāže norāda, ka ceļu segumu bojāšanās cēloņi ir vairāki, to vidū arī satiksmes slodžu radītie bojājumi un agrākajos gados izpildīto būvdarbu kvalitāte.
Arī Durbes novada pašvaldības priekšsēdētājs Andrejs Radzēvičs bija sašutis par nesen remontēto ceļu stāvokli. «Atceros, kā pirms 30 gadiem būvēja ceļu Aizpute–Liepāja, un šis ceļš kalpo joprojām. Savukārt pirms pieciem gadiem būvētais ceļš Grobiņā ir katastrofālā stāvoklī. Tajā ir izveidojies daudz vairāk bedru nekā uz ceļa, kas kalpo jau 30 gadu. Daudzi no jaunbūvētajiem ceļiem rāda sabrukuma signālus, lai gan būvēti no modernākiem materiāliem. Varbūt ceļu būvē ir vērts atgriezties pie vietējiem materiāliem, no kuriem ceļi tika būvēti agrāk,» pieļauj A. Radzēvičs.
I. Pāže savukārt uzskata, ka pareizi izbūvēts asfalta segums atkarībā no satiksmes pirmos astoņus līdz desmit gadus kalpo nevainojami, taču šajā laikā rodas arī seguma izdilumi risu vietās, parādās plaisas un virsmas izdrupumi. Ekonomiski lietderīgi esot asfaltbetona segumus atjaunot laikus, kad defekti nav kļuvuši masveidīgi. Pērn valsts autoceļos tika aizpildīti 489 000 kvadrātmetri bedru, kas izmaksāja 5,8 miljonus latu. Šogad plānotais bedrīšu remonta apjoms būšot aptuveni 700 000 kvadrātmetru.
Cer uz akcīzes pārdali
To, ka ceļu labošanai nepieciešama nauda, neviens neapšauba. Jautājums tikai, vai pieejamie līdzekļi ceļu remontā tiek lietderīgi izmantoti un vai tie ir pietiekami. Pēc Latvijas Valsts ceļu rīcībā esošās informācijas, no 2004. līdz 2010. gadam kopumā valsts autoceļu finansējumā novirzīti 1,073 miljardi latu valsts pamatbudžeta un ES fondu līdzekļu. Vienlaikus valsts ceļu asfaltēto segumu atjaunošanas darbu deficīts šobrīd esot sasniedzis 2,859 miljardus latu, grants seguma – 1,663 miljardus latu. Lai asfaltētos segumus uzturētu labā un teicamā stāvoklī, pēc Latvijas Valsts ceļu aplēsēm, ikgadējām normatīvajām segumu atjaunošanas programmām būtu jāaptver ap 920 kilometru ceļu un papildus katru gadu jārekonstruē ap190 kilometru ceļa segumu.
Kā vienu no iespējām rast nepieciešamo finansējumu ceļu remontiem ceļinieki min pirms septņiem gadiem likvidētā autoceļu fonda atjaunošanu. Fondā vajadzētu ieskaitīt vismaz 85% no degvielas akcīzē iekasētās naudas. I. Pāže atzīst, ka ceļiniekiem valsts nauda ir vieglāk apgūstama nekā ES projektu ietvaros izmantojamie līdzekļi. Valsts naudas apgūšanai iepirkumu procedūras esot vienkāršākas, turklāt ES nauda esot paredzēta jauniem projektiem.
Rekonstruēta ceļa cena
Lai gan ceļinieki nevēlas atklāt, cik īsti izmaksā viena kilometra ceļa atjaunošana, aizbildinoties, ka tas ir atkarīgs no daudziem faktoriem, Latvijas Valsts ceļu rīcībā esošā informācija liecina, ka izmaksas ir visai prāvas – 2008. gadā viena kilometra ceļa rekonstrukcija izmaksāja teju 500 000 latu (bez PVN), 2009. gadā – nedaudz vairāk kā 200 000 latu (bez PVN). Šogad vidējā viena kilometra cena varētu pārsniegt 300 000 latu bez PVN, jo ievērojami kāpušas bitumena, dolomīta šķembu, granīta šķembu, degvielas cenas. Dārgāka kļuvusi arī speciālās tehnikas izmantošana. Tomēr, neskatoties uz to, ka arī Lietuvā jāsaskaras ar izmaksu pieaugumu, kaimiņvalstī, kuru varam tikai apskaust par labajām šosejām, ceļu remonts izmaksā lētāk. Kāpēc tā? Latvijā, pēc ceļinieku teiktā, neesot pieejamas nepieciešamās kvalitātes dolomīta šķembas, tās jāievedot no citām valstīm, piemēram, Lietuvas, kas attiecīgi sadārdzinot izmaksas.