Ministru prezidenta Valda Dombrovska izteikumu par iespējamo Valsts kases kredītu nākamās apkures sezonas uzsākšanai Latvijas Pašvaldību savienībā (LPS) vērtē pozitīvi.
Vismaz vārdos premjers esot sapratis problēmu. «Šī apkures sezona būs grūta,» saka LPS priekšsēža padomnieks Aino Salmiņš. Pašlaik 71 pašvaldība iesniegusi datus par patērētās siltumenerģijas parādu apjomu, un konstatēts, ka tas ir 40,16 miljonus latu liels. A. Salmiņš saka – kopā ar tām pašvaldībām, kas palikušas aiz borta, kopējais parādu apmērs varētu palielināties vēl par aptuveni astoņiem miljoniem latu. Tāpēc vakar LPS tehniskajā komitejā vēlreiz tika precizēta vēstule Ministru prezidentam, Saeimas komisijām un ministrijām un LPS un Siltumapgādes uzņēmumu asociācija aicina valdību reaģēt.
Vēstuli ar konkrētiem ierosinājumiem ir paredzēts nosūtīt jau šonedēļ. Tajā teikts, ka augustā vai septembrī parādnieku problēmu vajadzētu skatīt valdībā, bet līdz tam jāsagatavo informatīvais ziņojums. Otrkārt, nākamā gada budžetā vajadzētu paredzēt līdzekļus, lai siltumapgādes uzņēmumi varētu ņemt aizņēmumus. Taču tad vajadzīgs galvotājs, jo tagad daudzi no tiem ir pamatīgos parādos. Tālab nepieciešamas garantijas no valsts, lai nākamo apkures sezonu vispār varētu uzsākt. Vairāku pilsētu siltumapgādes uzņēmumu vadītāji lūguši risināt vēl kādu problēmu, kas vēršas plašumā. Ja siltumapgādes uzņēmums, ēkas apsaimniekotājs un dzīvokļa īpašnieks ir privātpersona vai privāts uzņēmums (ne pašvaldības), tad pašlaik tie ir situācijas ķīlnieki. Pašvaldības namu apsaimniekošanas uzņēmumi vēl kaut kā var izgrozīties, pārdalot līdzekļus vai ņemot īstermiņa aizņēmumu, lai norēķinātos ar siltuma piegādātāju, bet privātam apsaimniekotājam šādas iespējas liedz likums. Veidojas apburtais loks: kamēr parāds nav nomaksāts, siltumu nepieslēdz. Banka kredītu parāda dzēšanai neizsniedz, bet iedzīvotāji nemaksā. A. Salmiņš informē, ka vēstulē izteikti vēl citi priekšlikumi, kas attiecas uz sociālo sfēru, grozījumiem Civilprocesa likumā un akcīzes nodokli. Par izmaiņām Civilprocesa likumā tiek diskutēts ilgāku laiku, jo apsaimniekotāji vēlas garantētus līdzekļus arī no hipotekārā kredīta ņēmējiem, kuri nespēj nomaksāt ne tikai bankai, bet arī namu pārvaldēm.