Regulāri organizējot mīnu spridzināšanu ekoloģiski jutīgās dabas teritorijās, Aizsardzības ministrijai būtu jāpievērš lielāka vērība sadarbībai ar vides institūcijām.
Pašlaik nekas neliecina, ka militāristiem regulāra jūras ekosistēmas traumēšana šķistu nozīmīgs pāridarījums, kas pēc būtības jākompensē – līdzīgi kā to dara, piemēram, uzņēmums Latvenergo. Aizsardzības ministrija uzsver: «Uzskatām, ka cilvēku un kuģu drošība ir pirmajā vietā.» Tādējādi Baltijas jūra un tās vides problēmas paliek – otrajā.
Ikgadējā kompensācija
Arī valsts uzņēmums Latvenergo, ražojot elektrību, domā par cilvēkiem, taču hidroelektrostaciju nodarīto kaitējumu zivju resursiem kompensē. Šogad Daugavas un Lielupes baseinu ūdenstilpēs būs ielaisti 6,37 miljoni zivju mazuļu un finansējumu nodrošina Latvenergo – kā zivju resursiem nodarīto zaudējumu ikgadēju kompensāciju.
Armijas mīnu spridzināšanu netraktē kā saimniecisko darbību, un tādējādi uz to neattiecas obligātā prasība kompensēt videi kaitējošas darbības. Jūras spēku flotiles komandieris Rimants Štrimaitis skaidro, ka armijai ar likumu uzlikts pienākums meklēt un iznīcināt sprādzienbīstamus priekšmetus jūrā: «Es kā taktiskā līmeņa vienības komandieris esmu izpildītājs.» Kaut kādi pasākumi sprādzienu seku mazināšanai tomēr tiekot veikti – mazāks sprādziens pirms lielā jūras faunas aizbiedēšanai. Taču par pielietotās metodes efektivitāti ziņu trūkst.
Problēmas komunikācijā
Par zivju krājumu apsaimniekošanu Latvijas ūdeņos atbild Zemkopības ministrija (ZM). Atbildot uz Neatkarīgās jautājumiem par vasaras beigās gaidāmo militārās operācijas OPEN SPIRIT 2011 paredzamo ietekmi, ministrija norāda uz nopietnām komunikācijas problēmām ar kolēģiem no Aizsardzības ministrijas. Pēc ilgāka speciālistu konsilija preses dienests ziņo: «ZM un tās speciālisti būtu ļoti ieinteresēti AM lielākā atvērtībā un sadarbībā šajos jautājumos. (..) darbību slepenības un specifikas dēļ ir grūti gūt pietiekamu informāciju par to, kādus tieši zaudējumus plānotie militārie manevri nodarīs zivju krājumiem. Balstoties uz dažādu ietekmes faktoru novērtēšanu, ir skaidrs, ka mīnu spridzināšana atstāj būtisku negatīvu ietekmi uz zivīm un to krājumiem.»
Uz līdzīgu problēmu norāda arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Aizsargājamo teritoriju nodaļas darbiniece Inga Belasova spriež – loģiski būtu šīs operācijas jūrā saskaņot ar vides speciālistiem, lai izraudzītos mazāk traumējošus laikus un vietas. Jāatgādina, ka starptautiskā operācija Irbes jūras šaurumā notiks tieši aktīvajā zivju migrācijas periodā. I. Belasova uzsver, ka teritorija iekļauta aizsargājamo sarakstā, jo ir putniem nozīmīga vieta. Putni gan te lido ziemā, kad militāristi jau sen devušies krastā: «Taču nav šaubu, ka spridzināšana ietekmē zivju resursus.»
Klusē NATO vārdā
Jūras spēku flotiles komandieris Rimants Štrimaitis ir arī operācijas OPEN SPIRIT 2011 vadītājs un uz armijas aktivitātēm aicina paraudzīties no divu alternatīvu viedokļa – uzsprāgst cilvēki vai uzsprāgst zivis. «Es dodu priekšroku otrajai.» Savukārt vides aizstāvjiem netīkamo noslēpumainību viņš skaidro ar militārajiem noslēpumiem: «Mēs esam gatavi parādīt to, kas nav konfidenciāli NATO līmenī. Bet ir lietas, ko neesam tiesīgi atklāt un parādīt, – ekipējumu, taktiskos paņēmienus.»
30. augustā tiks organizēta operācijas atvērtā diena aicinātām personām un veikta paraugspridzināšana. Tad arī vides institūcijām būs iespēja klātienē palūkoties, kā uz militārajām aktivitātēm reaģē vide. Nekādus nozīmīgus secinājumus gan pēc šādas paskatīšanās izdarīt nevarēs. Jau 2009. gadā rīkotajā operācijā MCOPLAT viesu dienā piedalījās zivju resursu pētniecības institūta pārstāvis. Vienīgais ieguvums – fotogrāfija, kurā redzams, ka paraugsprādziens izraisa salīdzinājumā ar nomaļāk noenkuroto kuģi daudzkārt lielākas šļakatas un tās ir teju melnā krāsā. Tas nozīmē, ka sprādziens ne tikai nogalina sešas līdz pat desmit tonnas zivju (institūta aplēses), bet arī izrauj pamatīgu gruntsgabalu ar visu tajā mājojošo dzīvību.
Eiropas Vides aģentūras jaunākajā pārskatā SOER 2010 norādīts, ka jūras vidi ļoti smagi ietekmē piesārņojums un nozvejas kvotu pārsniegšana. Objektivitātes labad nāktos minēt, ka būtisku ietekmi atstāj arī militārās aktivitātes.