Nerimst kaislības par trīs suņu nošaušanu

Ne policijai, ne medniekiem, ne arī kādam citam nav tiesību nošaut pat bezatbildīga saimnieka suni, aģentūrai LETA pauda Latvijas Veterinārārstu biedrībā, komentējot trīs suņu nošaušanu Bauskas novada Brunavas pagastā brīdī, kad tie klaiņoja pa svešu īpašumu.

Tāpat biedrībā uzsver, ka nevienam nav tiesību izsmiet palīdzības izsaucēju un apgalvot, ka cilvēka bailes no bezatbildīga saimnieka klaiņojošiem suņiem ir nepamatotas.

Veterinārārstu biedrība vērš uzmanību, ka Bauskas novada pašvaldībai bija pienākums nodrošināt mikročipa pārbaudi un dzīvnieku nodošanu īpašniekam, vienlaikus lemjot par atbilstošu sodu un liekot segt visas ar dzīvnieku ķeršanu saistītās izmaksas.

Biedrībā atzīmē, ka šis gadījums parāda Bauskas pašvaldības policijas nekompetenci un mednieka patvaļu.

Tikpat lielu neizpratni Veterinārārstu biedrībai raisa mednieku rīcība nošaut ne tikai pieaugušu suni, bet arī divus kucēnus.

Vienlaikus Veterinārārstu biedrība vērš uzmanību uz dzīvnieku īpašnieku bezatbildību un sabiedrības toleranci pret to. "Tas, ka ar visu likuma bardzību ir jāsoda atbildīgie par suņu nošaušanu, neatceļ nepieciešamību izvērtēt dzīvnieku īpašnieka rīcību. To noliegt vai apelēt, ka dzīvnieku īpašnieks "jau ir saņēmis sodu", nozīmē iekrist nedomāšanas un bezatbildības lamatās," norāda biedrībā.

Veterinārārstu biedrībā pauž, ka biedējoša ir informācija, ka daļa suņu īpašnieku pēc minētā notikuma pat tīši un klaji bezatbildīgi ļauj saviem dzīvniekiem klaiņot, it kā "solidarizējoties" ar Brunavā nošautajiem suņiem un viņu saimnieku.

Latvijas Veterinārārstu biedrība uzsver, ka aizstāvēt dzīvnieku intereses nozīmē skaidri un nepārprotami nostāties dzīvnieku pusē, tostarp aizstāvēt dzīvnieku īpašnieku pienākumu nepieļaut dzīvnieku klaiņošanu.

"Klaiņošanas atbalstītāji izliekas neredzam, ka nepieskatīti suņi kļūst par ceļu satiksmes negadījumu upuriem, nereti paši būdami to izraisītāji. To, ka klaiņojoši suņi var nodarīt un nodara postījumus lauksaimniekiem, daudzi uzskata par mazsvarīgu faktu, "jo pie mums laukos suņi tā dara"," pauž biedrībā.

Vienlaikus Veterinārārstu biedrībā norāda, ka, piemēram, aitu ganāmpulki bieži tiek izbiedēti, izdzenāti, sakosti, nogalināti vai noslīcināti, bet to redz tikai ganāmpulku saimnieki, nevis tie, kuri apgalvo, ka "tikai palaida sunīti izskrieties". Sabiedrība pārsvarā pat neuzzina par materiālajiem zaudējumiem un morālajām ciešanām, ko citiem mīļdzīvniekiem un lauksaimniecības dzīvniekiem un to īpašniekiem nodara klaiņojoši suņi.

Kamēr šāda attieksme pret dzīvniekiem tiks normalizēta, kamēr vienai daļai sabiedrības liksies, ka var nepieskatīt savus dzīvniekus, citiem, ka jebkurš var nošaut klaiņojošu suni, Latvijas mīļdzīvnieki ies bojā nejēdzīgās nāvēs, ko varēja novērst, uzsver Veterinārārstu biedrībā.

Jau ziņots, ka šogad 10. oktobrī, pēc pašvaldībā skaidrotā, novada pašvaldības policija saņēma izsaukumu par trīs agresīvi noskaņotiem klaiņojošiem suņiem, kuri privātīpašumā Bauskas novada Brunavas pagastā apdraudēja saimnieci. Pašvaldības policijas dežūrdaļa sazinājās ar "Dzīvnieku glābšanas dienestu" - dzīvnieku ķērājiem, taču mednieku kolektīva pārstāvis esot ieradies pirms dzīvnieku ķērājiem un suņus nošāvis.

Par notikušo Valsts policijā (VP) sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 230. panta 2. daļas par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem. Par šādu nodarījumu var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu vai probācijas uzraudzību, atņemot tiesības uz noteiktu vai visu sugu dzīvnieku turēšanu uz laiku līdz pieciem gadiem.

Pašvaldības policijā ir sāktas divas administratīvās lietvedības - saistībā ar stirnas nonāvēšanu, ko izdarīja suņi, kā arī par to, ka tika pieļauta dzīvnieku klaiņošana.

Uz dienesta pārbaudes laiku pašvaldības policijas priekšnieks Egīls Gailis ir atstādināts no amata pienākumu pildīšanas.

Vienlaikus Bauskas novada pašvaldības policija ir vērsusies Iekšējā drošības birojā, VP un Iekšlietu ministrijas Informācijas centrā saistībā ar datu noplūdi. Savukārt Bauskas novada pašvaldība par datu noplūdi vērsīsies Datu valsts inspekcijā.

Uzņēmējs Modris Konovalovs, kurš ir saimniecības "Modra olas" īpašnieks, sociālajos tīklos ir paziņojis, ka dzīvnieki piederēja viņam.