VID atzina, ka saraksts par ārstu algām gatavots citam pasūtītājam, nevis portālam
Portālā "puaro.lv" nesen publiskotie Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati par 300 visaugstāk atalgotajām ārstniecības personām 2024. gadā neraksturo reālo situāciju Latvijas ārstu darba atalgošanā un ir izraisījuši vairāku kļūdainu interpretāciju rašanos, uzskata Latvijas Ārstu biedrības valde (LĀB).
Kā aģentūru LETA informēja biedrības pārstāve Dagnija Dižbite-Svarinska, LĀB valde vērš uzmanību, ka Nacionālā veselības dienesta noteiktajos tarifos ir iekļauta tikai vidējā mēneša likme 1800 eiro, un 300 ārsti ir tikai daži procenti no gandrīz 7000 Latvijā nodarbināto ārstu.
LĀB ieskatā ir zīmīgi tas, ka 16. oktobrī, neilgi pēc šī saraksta publicēšanas, skatīšanai Saeimas komisijās tika nodots nākamā gada budžeta projekts, savukārt VID atzina, ka šis saraksts gatavots citam pasūtītājam, nevis portālam.
"Uzskatām, ka salīdzinājumam vajadzētu publicēt līdzīgus VID deklarēto gada ienākumu sarakstus arī ar citu profesiju lielāko deklarēto ienākumu saņēmējiem, piemēram, juristiem, IT speciālistiem, farmaceitiem vai sabiedrisko attiecību speciālistiem," norāda LĀB.
Biedrība apgalvo, ka tad aina būtu samērā līdzīga, jo ienākumu atšķirības pat vienādas kvalifikācijas cilvēkiem Latvijā ir neparasti lielas.
LĀB secina, ka 300 pelnošāko ārstu saraksts neraksturo visu veselības aprūpē strādājošo cilvēku patieso finansiālo stāvokli.
Ticamāk, ka šāda saraksta publicēšanas mērķis ir gatavošanās atvairīt prasību palielināt finansējumu Latvijas veselības aprūpes sistēmai, kas pēc oficiāli publicētajiem datiem ir viena no vismazāk finansētajām Eiropas Savienībā, skaidro biedrībā.
Pēc LĀB domām, ir nepieciešama padziļināta datu analīze par vislabāk pelnošajām medicīnas profesijām Latvijā. No 300 sarakstā atrodamajiem speciālistiem 62 darbojas stomatoloģijas jomā, 57 radioloģijas jomā, 30 dažādās ķirurģijas specialitātēs, 23 anestezioloģijā un reanimatoloģijā, 22 oftalmoloģijā un 18 traumatoloģijā un ortopēdijā.
Augstais ienākumu līmenis zobārstniecībā, biedrības ieskatā, skaidrojams ar augstajiem stomatoloģijas pakalpojumu tarifiem, kas ir vienlīdz lieli gan privātajās, gan valsts un pašvaldību veselības aprūpes iestādēs. Piedevām likums ārstiem ļauj strādāt vairākās darba vietās, ja to iespējams savienot. Piemēram, radiologiem ir iespējams strādāt līdztekus valsts, pašvaldību un privāto uzņēmēju darbavietās, lielā daudzumā attālināti aprakstot attēldiagnostikas izmeklējumus. Arī labāk pelnošie ķirurgi, ortopēdi, oftalmologi un anesteziologi strādā vairākās darbavietās, un viņu izpeļņa ir tieši atkarīga no veikto operāciju vai diagnostisko manipulāciju apmaksas tarifa.
Veselības ministrija (VM) pieprasījusi skaidrot tās pakļautībā esošajām kapitālsabiedrībām, vai atlīdzība ir salāgota ar sniedzamo pakalpojumu. LĀB piekrīt universitāšu slimnīcu vadības skaidrojumam, ka lielākās darbinieku algas veido ne tikai darbs veselības aprūpē, bet arī izglītībā un pētniecībā. Tomēr šādas algas ir tikai nedaudziem šajās slimnīcās pamatdarbā strādājošajiem. Piemēram, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas ārstiem 2025. gada augustā vidējā darba samaksa bija 4500 eiro, norāda LĀB.
Tāpat biedrība piekrīt lielo valsts slimnīcu vadītāju viedoklim, ka būtu jāvirzās uz kopēju darba laika uzskaiti medicīnā, lai varētu kontrolēt, cik daudz ārsts, māsa vai māsas palīgs strādā. Tad arī atklātos "patiesā aina, ka veselības aprūpē Latvijā kritiski trūkst personāla", norāda biedrība.
LĀB aicina 2026. gada valsts budžeta veidošanas gaisotnē publicēto datu interpretāciju izmantot nevis kā argumentu veselības budžeta iesaldēšanai, bet gan palielināšanai, lai kompensētu pieaugušo kvalificēta personāla deficītu, un koncentrēties uz ieguldījumiem modernu ārstniecības metožu, piemēram, mākslīgā intelekta ieviešanā, kas daudzās attīstītajā valstīs ir samazinājis nepieciešamību pēc augsti kvalificētu speciālistu darba izmantošanas rutīnas darbam, piemēram daudzu radioloģisko izmeklējumu standarta aprakstam.
LĀB arī atbalsta Valsts kontroles revīzijas ziņojuma ieteikumu tuvākajā laikā izveidot saskaņotu plānu valsts, pašvaldību un privāto uzņēmēju veidotā slimnīcu un ambulatoro iestāžu tīkla optimizācijai, jo šī tīkla sadrumstalotā struktūra pavērš iespēju pieprasītiem speciālistiem strādāt vairāk nekā 400 stundu mēnesī.
LĀB vēlas sadarboties ar VM, pašvaldībām un privātajiem uzņēmējiem minēto problēmu efektīvākā risināšanā, "neizraujot lielāko algu saņēmēju sarakstu no kopējā konteksta".
Kā liecina portālā "puaro.lv" publiskotie dati, 2024. gadā vislielāko algu Latvijas medicīnā saņēmis kāds radiologs, kurš nopelnījis vidēji 41 000 eiro mēnesī.
