Jāņos traumu skaits dubultojies

Lai gan lielākā daļa veselības problēmu un traumu Jāņu brīvdienās nebija saistītas tieši ar svētku svinēšanu, tomēr Bērnu slimnīcas mediķi norāda: vecāki nepietiekami uzmana atvases, jo bērni apdedzinājušies pie ugunskura un applaucējušies.

Traģiskākais nelaimes gadījums noticis Kurzemē, kur, lūstot lielajām baļķu šūpolēm, bojā gājis 18 gadus vecs jaunietis, liecina ātrās palīdzības informācija.

Bērnu slimnīcas Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļas ārsti un māsiņas Līgo svētku laikā konsultēja un sniedza medicīnisko palīdzību 757 bērniem, no kuriem slimnīcā ievietoti 220 pacienti. Bērniem bija paaugstināta temperatūra, klepus un vēdera sāpes, saistītas ar svētku pārēšanos. Bijušas dažādas traumas – gan grieztas brūces, gan sasitumi un lūzumi, lecot pa batutu, braucot ar riteni un šūpojoties, svētkiem raksturīgās traumas guvuši 277 bērni, norāda Bērnu slimnīcas speciāliste Romēna Namniece.

Savukārt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķi četru dienu laikā devušies vairāk nekā 5000 izsaukumos un snieguši palīdzību 1000 visdažādāko traumu gadījumos. Līgo vakarā un Jāņu dienā traumu skaits dubultojies salīdzinājumā ar traumu skaitu ikdienā. Traģiskākais negadījums noticis Līgo vakarā Kurzemē, kad, lūstot lielajām baļķu šūpolēm, bojā gājis 18 gadus vecs jaunietis. Jāņu dienā smagu galvas un mugurkaula traumu Latgalē guvis 25 gadus vecs vīrietis, kurš lēcis ūdenī seklā vietā. Svētku brīvdienās 22 cilvēki guvuši apdegumus un traumas, lecot pāri ugunskuram, kā arī lejot degmaisījumu ugunskurā vai grilā. Galvenokārt traumas guvuši jauni vīrieši (23–35 gadus veci). NMP dienesta mediķi palīdzību snieguši arī vairākiem smagus apdegumus guvušiem cilvēkiem. Tā, pie-mēram, Līgo vakarā Vidzemē 53 gadus vecs vīrietis, ielejot ugunskurā degmaisījumu, guvis smagus vienas ķermeņa puses apdegumus – aptuveni 30–40%.

***

TRAUMAS BĒRNIEM

Traumas pie grila/ugunskura:

1,3 gadus vecs bērns ar abām plaukstām pieķēries pie grila – plaukstu apdegums

13 gadus vecam zēnam apakšdelma apdegums pie ugunskura

Dzīvnieku kodumi:

2 gadus vecu meiteni, 5 gadus vecu zēnu, 6 gadus vecu meiteni, 10 gadus vecu zēnu, 12 gadus vecu zēnu sakoduši kaķi vai suņi

Traumas ar velosipēdiem:

5 gadus veca meitene kritusi ar velosipēdu – sasitumi

9 gadus vecs zēns kritis no riteņa mežā – pleca mežģījums

11 gadus vecs zēns nokritis no velosipēda – muguras sasitums

11 gadus vecs zēns pārkritis pār riteņa stūri – abu apakšdelmu lūzums, smadzeņu satricinājums – smaga trauma

Sadzīves traumas un kritieni no augstuma: 5 mēnešus vecs zīdainis nokritis no dīvāna – galvas sasitums

Gadu veca meitene nokritusi no trim pakāpieniem – sista brūce galvā

3 gadus veca meitene, 6 gadus vecs zēns, 9 gadus vecs zēns – traumas nokrītot, arī smadzeņu satricinājums, kājas brūce

3 gadus vecs bērns izkritis pa margu spraugu no kāpnēm (apmēram 1. stāvs) –

rokas sasitums, augšdelma lūzums

Termiskas traumas:

Gadu vecs zēns applaucējies ar karstu ūdeni – 20% ķermeņa apdegums – smaga trauma

Gadu vecs zēns – termisks apdegums ar tēju

2 gadus veca meitene no galda uzrāvusi sev virsū karstu šķidrumu, applaucēti pleci, kakls, krūtis, plašs apdegums

4 gadus veca meitene, 2 gadus veca meitene, gadu veca meitene – applaucējumi ar karstu ūdeni

5 gadus vecs zēns – applaucējumi ar karstu ūdeni no termosa

Ķīmiskas vielas u. c.:

Gadu vecs zēns uz drēbēm uzlējis benzīnu, iespējams, arī iedzēris

3 gadus veca meitene iedzērusi petroleju

16 gadus vecs jaunietis – stipra toksisko vielu iedarbība (alkohols); bezsamaņa

Avots: Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta dati par Jāņu brīvdienām

Latvijā

99 procenti pasaules datu tiek pārraidīti, izmantojot globālo zemūdens kabeļu tīklu. Katru dienu, izmantojot kabeļu tīklus, tiek veikti finanšu darījumi aptuveni 10 triljonu dolāru apmērā. Tie ir NATO dati. Kritiskā zemūdens infrastruktūra ietver arī elektriskos kabeļus, kā arī cauruļvadus, pa kuriem piegādā naftu un gāzi. Ņemot vērā kabeļu tīklu milzīgo nozīmīgumu, kā arī citas kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, Krievija plāno sabotāžas un kiberuzbrukumus, kas var izraisīt katastrofālas sekas. Vai Latvija tam visam gatavojas? To skaidro Zemessardzes komandieris Kaspars Pudāns.

Svarīgākais