“Financial Times”: Eiropiešiem draud mazgāšanās aukstā ūdenī birokrātijas kļūmes dēļ
Karstā ūdens tvertņu emaljēšanai nepieciešamie materiāli nav iekļauti bloka atļauto vielu sarakstā. Dalībvalstis var apstiprināt hafnija lietošanu valsts līmenī, taču šī iespēja ir dārgāka un laikietilpīgāka, raksta “Financial Times”.
Eiropiešiem draud auksta duša pēc tam, kad karstā ūdens tvertnēm kritiski svarīgi materiāli netika iekļauti ES atļauto vielu sarakstā, kas tika pārskatīts kā daļa no bloka plašajiem vides tiesību aktiem.
Sadzīves tehnikas lobiju grupa “Applia” ir lēsusi, ka vairāk nekā 90 procenti karstā ūdens uzglabāšanas tvertņu vairs nebūtu tirgojamas ES, ja hafnijs, ļoti karstumizturīgs metāls, un tā māsas elements cirkonijs netiks atzīti par drošiem lietošanai mājsaimniecībā. Šie divi elementi nebija uzskaitīti bloka noteikumos par dzeramo ūdeni, kas stājas spēkā 2027. gadā un kuru mērķis ir aizsargāt patērētājus un uzlabot ūdens kvalitātes standartus.
Šķiet, ka Eiropas Komisija nav ņēmusi vērā faktu, ka karstā ūdens tvertnēs tiek glabāts arī dzeramais ūdens, un ražotāji brīdina, ka viņiem draud naudas sodi, ja tie neievēros atļauto vielu sarakstu. “Hafnija lietošana ir absolūti droša," sacīja uzņēmuma “Applia” ģenerāldirektors Paolo Falčoni, uzsverot, ka šis elements emaljētās karstā ūdens tvertnēs tiek izmantots jau vairāk nekā 100 gadus. Ja hafnijs vai cirkonijs netiek sajaukti ar emalju, glazūra "saplaisā un karstais ūdens nav karsts", viņš paskaidroja. Šie divi elementi tiek izmantoti arī emaljētos siltumsūkņos, kas pēdējos gados ir kļuvuši populārāki, mājsaimniecībām atsakoties no gāzes katliem. Falčoni sacīja, ka hafnija alternatīvas, piemēram, tērauds vai varš, maksā četras līdz piecas reizes dārgāk, un tas tiktu pārnests uz patērētājiem laikā, kad mājsaimniecību finanses ir ierobežotas.
"Ietekme būtu milzīga," sacīja Francijas apkures un ventilācijas uzņēmuma “Groupe Atlantic” normatīvo lietu vadītājs Žeroms Martels. Līdzīgas bažas pauda arī Itālijas “Ariston”, kas ir liels karstā ūdens tvertņu ražotājs. Eiropas uzņēmumi ir mudinājuši komisiju vienkāršot bloka normatīvo slogu, apgalvojot, ka tas tikai palielina viņu problēmas, sākot no augstām enerģijas cenām līdz ASV tarifiem un lētai Ķīnas konkurencei. Tomēr Falčoni brīdināja, ka esošo noteikumu kopuma sarežģītība nozīmē arī to, ka, ja vien komisija nepievērsīs lielāku uzmanību nozares bažām, ir iespējamas lielākas nepilnības, piemēram, hafnija izslēgšana.
Komisija norādīja, ka dalībvalstu ziņā ir paziņot tai par nepieciešamību autorizēt hafniju, un līdz šim neviena to nav izdarījusi. Brisele iepriekš uzņēmumiem paziņoja, ka tie var pieteikties toksikoloģiskajiem novērtējumiem, lai saņemtu apstiprinājumu. Taču nozare apgalvo, ka šis process prasītu pārāk ilgu laiku un tikmēr viņi būtu spiesti veikt dārgas izmaiņas savās ražošanas līnijās. "Tas Eiropas ražotājus nostādītu neizdevīgā stāvoklī salīdzinājumā ar konkurentiem ārpus ES," sacīja nozares vadītājs, kurš lūdza neminēt viņa vārdu. Dalībvalstis var apstiprināt hafnija lietošanu valsts līmenī, taču šī iespēja ir arī dārgāka un laikietilpīgāka nekā ES autorizācija. Falčoni brīdināja, ka regulējuma skaidrības trūkums šajā jomā var atturēt arī ārvalstu investorus. "Ir uzņēmumi, kas ir gatavi pārcelt ražošanu uz Eiropu, taču bez šīs pārliecības viņi to, iespējams, nedarīs," viņš teica.
