Vai radari, policija un lietotnes spēj nomierināt "ātros skrējējus" uz ceļiem?

Latvijā agresīvi autovadītāji tiek konstatēti katru dienu. Pērn Valsts policija fiksējusi vairāk nekā 1300 agresīvas braukšanas gadījumus, šogad – jau ap 650, pastāstīja Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks, Reaģēšanas pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis, piebilstot, ka puse gadījumu saistīta ar mākslīgi radītu sānslīdi, bet otra puse – ar bīstamību radīšanu citiem satiksmes dalībniekiem.

Valsts policijas ikdienas statistika par pārkāpumiem un avārijām atspoguļo tikai daļu reālās situācijas uz Latvijas ceļiem.

Jančevskis norāda, ka policijas resursu nepietiekamības apstākļos nav iespējams fiksēt visus ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumus. “Ja kapacitāte būtu lielāka, arī statistika būtu lielāka, jo būtu iespēja pievērsties satiksmes uzraudzībai,” skaidroja Jančevskis. Viņaprāt, tas arī veicinātu negadījumu skaita kritumu, jo kārtības sargi vienkārši būtu redzamāki. “Mūsu cilvēku mentalitāte veidota tā, ka, kamēr stāv fotoradars vai policists, vairums ievēro noteikumus,” secinājis policijas pārstāvis, norādot, ka, tiklīdz policijai ir iespēja pievērst pastiprinātāku uzmanību kādai jomai, pieaug arī konstatēto pārkāpumu skaits.

Policijas palīgs ir tehniskie līdzekli - radari, jo vietās, kur tādi izvietoti, policija var satiksmi neuzraudzīt ar īpašu uzmanību, bet pievērsties citiem pārkāpumiem, ko nav iespējams konstatēt ar tehniskiem līdzekļiem: vadīšana reibumā, agresīva braukšana. Vidējā ātruma kontroles radari ir viens no efektīvākajiem satiksmes uzraudzības un mierināšanas rīkiem, atzīst Jančevskis. Posmos, kur tādi izvietoti, smagas avārijas teju nenotiek, jo cilvēki brauc uzmanīgāk. Jančevskis arī atgādināja, ka Lietuvā vidējā ātruma kontroles radaru posmu ir desmit reizes vairāk nekā Latvijā, un tas noteikti ietekmē situāciju, ļaujot sasniegt Eiropas vidējos rādītājus satiksmes drošības jomā, kur Latvija stipri iepaliek.

Satiksmi mierināt palīdz arī dažādas navigācijas lietotnes, kur lietotāji var atzīmēt policijas vai tās palīglīdzekļu atrašanās vietas. “Kad viena policijas ekipāža nobrauc šosejas posmu, “Waze” parādās daudz policijas cepurīšu visa ceļa garumā. Un braucēju plūsma ir mierīga. Tas pierāda, ka policijai pat īpaši nav jāķer aiz rokas, bet pietiek tikai ar trafarētās mašīnas klātbūtni, lai šoseja nomierinātos,” skaidroja Irbītis. Viņš gan piebilst, ka reizēm cilvēki pārāk daudz sabīstas un tāpēc brauc pārāk lēni, kas arī nav droši.

Jančevskis piekrīt, ka tas strādā uz cilvēkiem, kuriem ir tendence pārkāpt ceļu satiksmes noteikumus. Tomēr policijai nav iespēju šādas atzīmes lietotnē izvietot, sēžot birojā - lietotne ļauj to darīt, tikai atrodoties noteiktā rādiusā no konkrētās vietas. “Policija brauc nevis ar mērķi kādu sodīt, bet, lai novērstu iespējamos pārkāpumus. Tāpēc esam priecīgi, ka saliktās ikonas stimulē noteikumus nepārkāpt,” norādīja policijas pārstāvis.

Jančevskis arī atzina, ka mirkšķināšana ar tālajām gaismām, informējot pārējos šoferus par kaut kur tuvumā esošu policiju, var nostrādāt kā satiksmes mierinātājs, tomēr vienlaikus lukturu izmantošana ir reglamentēta un aizrauties ar šādām aktivitātēm nevajadzētu.