“Pie mums to visu nospiež, ar varu grib iemācīt. Es esmu kategorisks pretinieks tai sistēmai. Un es uzskatu, ka nav 12 gadus jāsēž skolā,” TV24 diskusijā “Preses klubs” sacīja Saeimas deputāts (“Latvija pirmajā vietā”), bijušais Ceļu policijas priekšnieks Edmunds Zivtiņš.
Viņaprāt, izglītības sistēma šobrīd moka un terorizē mūsu bērnus un lielie kavējumi ir pārslodzes dēļ.
E. Zivtiņš paskaidroja, ka ļoti atbalsta Valdorfa pedagoģiju. Viņa ģimenē neviens no trim bērniem līdz 1. klasei netika spiests mācēt lasīt, lai gan, sākot iet 1. klasē, bērniem jau ir jāzina burti utt. “Viņi paši ap to vecumu sāka nākt klāt un prasīt: ko jūs te darāt, kas tie tādi ir - burti vai vēl kaut kas. Un tā progresija bija tāda, ka, aizejot 1. septembrī 1. klasē, viņi nemācēja lasīt, bet pēc mēneša jau lasīja labāk nekā visi pārējie,” stāstīja E. Zivtiņš.
E. Zivtiņš ir simtprocentīgi pārliecināts, ka mēs pārāk uzspiežam bērnam, ko mēs gribam un kā mēs domājam, bet bērnam ir jāattīstās harmoniski. Japānā bērnam līdz 6. klasei neko nemāca. Viņam iemāca attieksmi pret blakus sēdošo, darba tikumu, godīgumu, dzimtenes mīlestību un tādas lietas, un tad, kad viņi tiek vaļā, viņi grib iegūt zināšanas - fiziku, matemātiku, jo ar viņiem runā kā ar lieliem cilvēkiem.
“Bet pie mums to visu nospiež, ar varu grib iemācīt. Es esmu kategorisks pretinieks tai sistēmai. Un es uzskatu, ka nav 12 gadus jāsēž skolā. Manam dēlam ir 19 gadu, bet viņš sēž skolā, lai gan viņam jau sen bija jābūt universitātē, jāmācās un vēl pēc četriem gadiem jau tautsaimniecībā jāiet. Mēs “griežam” nost laiku, tur jau pieauguši cilvēki sēž. Viņi ģimeni var veidot, bet viņš skolas solā sēž.
Es esmu drausmīgs un kategorisks pretinieks tai izglītības sistēmai, kas mums šodien ir, un uzskatu, ka sistēmai ir jābūt pilnīgi citādākai, un citādākai jābūt attieksmei pret bērniem. Bērni nav tādi, kas neko nesaprot, viņi daudz ko saprot, un tādu attieksmi, kādu tu pret viņiem radīsi… Es pats, mācoties līdz 8. klasei, biju vienkārši nospiests, skolotājas autoritāte u.tml. Aizejot uz mežsaimniecības tehnikumu, es vienkārši “uzplauku,” jo man pretī bija tāds pasniedzējs, kursa audzinātājs, ka es sajutos kā cilvēks. Es savos 14 gados sajutos kā pieaudzis cilvēks. Ar mani nāca pakonsultēties, man prasīja, kā tu gribi, izdarīsim labāk šādi, ja mēs darīsim tā, tad nebūs labi. Un tu jūties, ka tu esi cilvēks, un tev lēnā garā iemāca, pastāsta, un tu saproti, ka tu gribi mācīties, nevis izdari to tikai tāpēc, lai tev nepiesienas,” savu viedokli pauda E. Zivtiņš, piebilstot, ka apzinās, ka viņam ir daudz pretinieku.
Vēl E. Zivtiņš uzskata, ka bērnus nedrīkst tik daudz noslogot, lai viņi “neizdegtu” jau pusaudžu vecumā. Tāpat katram bērnam būtu jābūt individuālai pieejai, nedrīkst visus likt “zem viena rāmja”, un bērniem ir jāiemāca mācīties.