Saeima tiesībsarga amatā apstiprina Palkovu [papildināts]

Saeima šodien tiesībsarga amatā apstiprināja Rīgas Stradiņa universitātes profesori, advokāti Karinu Palkovu.

Par Palkovu nobalsoja 71 deputāts no koalīcijas partijām, "Apvienotā saraksta" un Nacionālās apvienības. Pret viņu balsoja 15 deputāti un divi deputāti atturējās. Noraidoši bija "Latvija pirmajā vietā" un "Stabilitātei" deputāti.

Palkova bija vienīgā kandidāte, kas bija pieteikta šim amatam.

Plkst. 10:49 papildināta visa ziņa:

"Jaunās vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics sacīja, ka Palkovai priekšā ir sarežģīts uzdevums, jo iepriekšējais tiesībsargs Juris Jansons radījis būtisku kaitējumu tiesībsarga reputācijai. Viņš ir pārliecināts, ka Saeimas lēmums atsaukt Jansonu bijis pareizs, jo tā tika novērsta Tiesībsarga biroja reputācijas graušana.

Jurēvica ieskatā atzinīgi vērtējams tas, ka Palkovu amatā atbalsta ne tikai koalīciju veidojošās partijas, bet arī politiskie spēki no opozīcijas, kas nozīmē, ka Palkovai tiek sniegts liels uzticības kredīts.

Deputāts Edvards Smiltēns (AS) secināja, ka pēc ilgstoša jucekļa un neticības Latvijai būs jauns tiesībsargs. Viņaprāt, sarunas ar Palkovu sniegušas pārliecību, ka viņai ir nepieciešamās iemaņas, redzējums par to, kādam ir jābūt tiesībsargam un kādi ir primārie uzdevumi.

Smiltēns uzsvēra, ka ir svarīgi, lai Tiesībsarga birojs nekļūtu par kādas ideoloģijas ruporu un lai tiktu uzklausīti visi - ne tikai tie, par ko runā, piemēram, politiķi.

Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis sacīja, ka Palkovai "ar dokumentiem viss ir kārtībā" un pēc sarunām ar Palkovu esot skaidrs, ka viņa ir spējīga strādāt ar cilvēktiesību stiprināšanas jautājumu.

"Palkovas kundze savā darbā ir risinājusi nopietnus, saimnieciskus jautājumus," teica Rokpelnis, norādot, ka šādas rīcības pašlaik valsts pārvaldē pietrūkst, un paužot cerību, ka Palkovas vadībā Tiesībsarga birojs kļūs par efektīvu iestādi.

Deputāte Linda Liepiņa (LPV) sacīja, ka LPV nevarēšot atbalstīt Palkovas kandidatūru, tomēr tas esot bijis sarežģīts lēmums, jo saruna ar Palkovu bijusi "ļoti pozitīva".

Liepiņa sacīja, ka bēdīgi esot tas, ka izvirzīta tikai viena kandidatūru. Politiķe minēja, ka esot daudz plusu, kāpēc LPV Palkovu varētu atbalstīt, piemēram, viens no tiem esot viņas uzskati, ka pastāv tikai divi dzimumi. Tomēr pēcāk esot parādījušies Palkovas izteikumi, kuri LPV frakciju darījušas bažīgu. Piemēram, par to, kā tiek uztverts viens vai otrs jautājums, kas partijai esot vērtību jautājums, kā arī jautājumi par to, kāda bija tiesībsarga rīcība pandēmijas laikā attiecībā uz cilvēkiem, kas tika atstādināti no darba.

"Stabilitātei" politiķis Vilis Sruoģis norādīja, ka frakcija nevarēs atbalstīt Palkovas kandidatūru, jo tikšanās laikā, Palkovai uzdodot vairākus neērtus jautājumus, netika saņemtas precīzas atbildes. Tāpēc frakcijā neradās pārliecība, ka Palkova būs neatkarīga no dažādām politiskajām nostājām.

Tāpat viņš minēja, ka tiesībsargam jāsargā visu Latvijai piederošo cilvēku tiesības, kas nostiprinātas Satversmē, taču Palkova neesot varējusi atbildēt, vai tiks aizsargātas visu cilvēku tiesības, neatkarīgi no tautības un ikdienā lietotās sarunvalodas.

Antoņina Ņenaševa (P) pauda, ka tiesībsarga institūcija ir valsts demokrātijas sirdsapziņa. Viņa sacīja, ka cilvēktiesības kā jēdziens attīstās līdzi laikam un cilvēku vajadzībām, un tas jādara arī tiesībsargam kā institūcijai. Ņensaševa norādīja, ka šobrīd Latvijai esot vajadzīgs spēcīgs, mūsdienīgs un drosmīgs tiesībsargs. Tieši to Ņenaševa redzot Palkovā, kura esot gatava pievērsties jautājumiem, kas ir svarīgi šodien - bērnu tiesību aizsardzībai, pacientu tiesībām, kā arī dzimumu līdztiesības jautājumiem.

Deputāte norādīja, ka šodien Saeimai esot iespēja ievēlēt pirmo sievieti tiesībsardzi. Tas esot gan simbolisks, gan praktisks solis dzimumu līdztiesības attīstīšanā.

Deputāts Jānis Grasbergs (NA) sacīja, ka tiesībsargs veicina labas pārvaldības principu īstenošanu un atgādina par likuma gara nozīmi.

Izvērtējot kandidātes priekšlikumus un atbildes frakcijā, NA lēmusi atbalstīt Palkovas kandidatūru, jo redzot izpratni vairākos partijai svarīgos jautājumos un vērtībās. Tāda, piemēram, ir Palkovas atziņa, ka latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda ir Latvijas nacionālās identitātes, sabiedrības saliedētības, cilvēktiesību ievērošanas un valsts drošības pamats.

Grasbergs norādīja, ka arī bērnu tiesību aizsardzība esot fundamentāls jautājums, kam vajagot pieiet ar pareizu izpratni, nevis kādas "novirzes" uzdot par "normālo", ko frakcija esot arī sadzirdējusi no kandidātes.

Palkova ir zvērināta advokāte, kura specializējas medicīnas tiesībās. Viņa ir arī RSU Sociālo zinātņu fakultātes dekāne un vadošā pētniece. Palkova strādā arī kā veselības ministra ārštata padomniece ārstu un pacientu tiesību jautājumos.

Viņa iepriekš ir bijusi Jūrmalas domes Sabiedriskās padomes vadītāja. Šīs padomes mērķis ir sekmēt nevalstiskā sektora un pilsoniskās līdzdalības attīstību pilsētā.

Palkova iepriekš aģentūrai LETA norādīja, ka būtu jāpārskata tiesībsarga un Tiesībsarga biroja uzdevumi un struktūra.

Runājot par prioritātēm tiesībsarga amatā, Palkova teica, ka viena no galvenajām ir atjaunot tiesībsarga reputāciju. Viņa pieļāva, ka iepriekš tiesībsargs nav pilnā mērā pildījis tam uzticētos pienākumus, līdz ar to arī uzticēšanās no sabiedrības puses nav augstākajā līmenī.

Tāpat RSU profesore norādīja, ka būtu jāpārskata tiesībsarga uzdevumi un struktūra. Pēc Palkovas paustā, tiesībsarga darbība ir jāpadara efektīvāka. Viņa atzīmēja, ka patlaban būtu jāliek citi akcenti.

Taujāta, vai viņa ir bijusi saistīta ar partiju "Vienotība", RSU profesore norādīja, ka viņa bijusi saistīta ar politisko spēku "Sabiedrība citai politikai", kas, apvienojoties ar partiju "Jaunais laiks" un "Pilsoniskā savienība", kļuva par "Vienotību". Palkova uzsvēra, ka no partijas aizgājusi un vairāk nekā desmit gadus viņa nestrādā aktīvajā politikā.

Jauns tiesībsargs tika izraudzīts, jo Saeima šogad no amata atbrīvoja tiesībsargu Juri Jansonu, kurš pats bija nolēmis atkāpties no amata.

Saskaņā ar likumu tiesībsargu amatā apstiprina Saeima pēc ne mazāk kā desmit deputātu ierosinājuma, un tiesībsarga pilnvaru termiņš ir pieci gadi.

Patlaban gan Saeimā tiek vērtētas likuma izmaiņas, kas tiesības izvirzīt tiesībsarga kandidātu paredzētu arī Valsts prezidentam. Grozījumi pirmajā lasījumā jau ir atbalstīti Saeimā.