Naktsvijoļu tirgotājas riskē ar pamatīgu naudassodu, bet tik un tā šajās dienās šo aizsargājamo augu pušķīši pavīd pie dažas labas zāļu sieviņas. Viena no viņām pirms dažām dienām rīta agrumā stāvēja pie Rīgas cirka.
Der atcerēties, ka soda nauda 500 latu apmērā viņai un citām tirgotājām būs lielāka nekā peļņa no savvaļas puķu un augu lasīšanas un pārdošanas. Turklāt pirmssvētku laikā vides inspektori dosies uz tirdziņiem, lai pārbaudītu, vai Jāņu svinētājiem netiek piedāvāti aizsargājamie un saudzējamie augi. «Mēs noejam garām arī neoficiālajām tirdzniecības vietām,» brīdina Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas uzraudzības un izglītības departamenta direktores vietniece Gita Strode.
Nedz zāļu sieviņas, nedz līgotāji nedrīkst plūkt naktsvijoles, purva dzeguzenes, dzegužpirkstītes, dzegužpuķes vai dzegužkurpītes, Sibīrijas skalbes vai pūkainās silpurenes. Starp citu, Latvijā sastopamas vairāk nekā 30 savvaļas orhideju sugas, tostarp arī naktsvijoles. Skaisti un smaržīgi šie ziedi un augi ir, bet par tiem jāpriecājas dabā.
G. Strode uzsver, ka Vašingtonas konvencija jeb CITES paredz, ka visas savvaļas orhidejas, tajā skaitā naktsvijoles, ir aizsargājamas. Tas nozīmē vienu – rokas nost no naktsvijolēm! Nav nozīmes argumentam, ka Latvijā šo puķu ir daudz. «Centrāleiropā to gandrīz nemaz nav, tāpēc mēs varam priecāties par to, kas ir mums,» saka G. Strode. Ja pārdevējs nevar pierādīt, piemēram, naktsvijoļu legālu izcelsmi un uzrādīt speciālu atļauju, tad inspektori sodīs. Minimālais naudassods par aizsargājamo augu plūkšanu ir 10 latu, bet jau minētajā konvencijā iekļauto augu postīšana maksās dārgāk – tad minimālais naudassods ir 50 latu.
Jāņu svinētāji drīkst plūkt vai pirkt citas jāņuzāles – rudzupuķes, pīpenes, sarkano un balto āboliņu, suņuburkšķus, papardes, kalmes, madaras, asinszāli, birztalu nārbuli, raspodiņu, vībotnes, magones un vēl citus augus. Lūgums neraut augus ar visām saknēm un nešķērēt ziedus bez apdomas – visus pēc kārtas.
Jāņuzāļu lasītājiem vajadzētu atcerēties, ka viņi var iekrist, ieraugot bīstamu vai indīgu augu. Nekādā gadījumā nevajag ķerties klāt velnarutkam, gundegām, latvāņiem! Pat šķietami nevainīgā un laukos daudzviet redzamā gundega ir viltīga puķe – tās sula var izraisīt ādas apdegumu. Savukārt velnarutks satur indīgu vielu, kas organismā var iekļūt arī caur ādu. Saindēšanās pazīmes parādās 15 minūšu laikā, bet var sākties arī pēc pusotras stundas. Vemšana, reiboņi, sāpes vēderā var beigties ar krampjiem, bezsamaņu, elpošanas apstāšanos un nāvi. Tāpēc – uzreiz pie ārsta! Jāatgādina arī par aktīvajām vielām furokumarīniem, ko satur latvāņi. Tās, nonākot uz ādas un cilvēkam uzturoties saules staros, izraisa smagus apdegumus.
***
UZMANĪBU SODĪS!
Sugu un biotopu aizsardzības likuma 12. pants aizliedz īpaši aizsargājamos augus vai to daļas lasīt, noplūkt vai izrakt. Aizliegts arī pārdot, dāvināt, kolekcionēt vai audzēt savvaļā ievāktus aizsargājamos augus.
Par to var sodīt ar naudassodu: fiziskās personas līdz 500 latiem, bet juridiskās – līdz 1000 latiem, konfiscējot nelikumīgi iegūtos augus.
Lai noskaidrotu, kuri augi ir aizsargājami, jāielūkojas portālā www.latvijasdaba.lv vai Dabas aizsardzības pārvaldes izdotajā bukletiņā Mīli ar acīm !
1973. gadā daudzas pasaules valstis vienojās sadarboties cīņā pret nelikumīgu tirdzniecību ar apdraudētajām sugām. Šo vienošanos nostiprina Vašingtonas konvencija jeb CITES (Convention on International Trade in Endangered Species of Wild Fauna and Flora).