«Es neesmu vainīgs, ka Latvijā ir tik maz Jāņu,» jokodamies teic kinorežisors Jānis Streičs. Šogad vasaras saulgriežos vārda svētkus svinēs 59 529 Latvijā dzīvojoši Jāņi un 10 685 Līgas, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes apkopotā statistika no Iedzīvotāju reģistra.
Statistika par Līgu un Jāņu skaitu Latvijā rāda, ka pēdējos desmit gados par desmit tūkstošiem samazinājies Jāņu skaits, taču par simt vairāk kļuvis Līgu.
Jāņiem un Līgām bagāta ir arī Neatkarīgās izdevniecība Mediju nams, kurā strādā četras Līgas un pieci Jāņi. Tieši Neatkarīgā ir vienīgais medijs Latvijā, kur var uzzināt visus Jāņus un Līgas, kas ir reģistrēti Iedzīvotāju reģistrā.
Visvairāk šīs nedēļas gaviļnieku dzīvo Rīgā, kur dzīvesvietu deklarējuši 10 664 Jāņi un 1906 Līgas. Ārpus galvaspilsētas Jāņi ir bieži sastopami arī Madonas novadā – 1484, Liepājā – 1412, Ogres novadā – 1391, Jelgavā – 1311 un Talsu novadā – 1226. Savukārt personvārds Līga ārpus galvaspilsētas ir plaši izplatīts Liepājā – 328, Gulbenes novadā – 269, Madonas novadā – 253, Jelgavā – 250 un Saldus novadā – 239.
No visām Latvijas pilsētām un novadiem vismazāk Jāņu un Līgu apmetušies Zilupes novadā, kur dzīvesvietu deklarējuši tikai 33 Jāņi un tikai viena Līga. Tāpat samērā maz šīs nedēļas galveno gaviļnieku dzīvo arī Mērsraga novadā – 61 Jānis un 15 Līgas, Baltinavas novadā – 64 Jāņi un deviņas Līgas, Alsungas novadā – 77 Jāņi un 13 Līgas.
Interesanti, ka 91 Jānis un 11 Līgas šogad vasaras saulgriežus piedzīvos pirmo reizi mūžā, jo šie mazuļi dzimuši un pie vārda tikuši tikai šogad.
«Ir jau kāds mistiskais, kā tagad teiktu – virtuālais, Jānis, kādēļ liek šo latviešu vārdu. Taču man ir pārsteigums, ka tik ļoti ir samazinājies Jāņu skaits. Visticamāk, to varētu skaidrot ar dzimstības samazināšanos,» spriež J. Streičs. Lūgts komentēt, kā viņš jūtas kā šā vārda īpašnieks, mākslinieks atbild ar tautas dziesmas vārdiem: «Paldies saku māmiņai, ka Jānīša vārdu deva.» Viņš neslēpj, ka gadu ir daudz, ar šo vārdu esot saradis un pēdējos gados draugus aicinot netērēties. «Tā arī saku, nāciet bez ziediem un dāvanām,» smej J. Streičs.
Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta direktore Solvita SaukumaLaimere stāsta, ka pēdējos gados ir izteikta tendence bērniem likt sveštautu vārdus, mazāk latviešiem raksturīgos. To apstiprina arī Rīgas Austrumu dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Mārīte Silniece. «Jāņu mums šogad vispār nav. Arī nevienas Līgas nav. Vairāk vecāki jaundzimušajiem izvēlas savdabīgākus vārdus – tādus kā Lūkass, Daniels, Timurs, Nikolīna, Simeāns, Karolīna,» norāda M. Silniece.
Zilupes novada dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Aina Borsuka stāsta, ka šogad no 15 dzimušajiem bērniņiem nevienam vārds nav Jānis vai Līga, toties ir Daniils un Arsenijs. Pērn reģistrēta meitene ar vārdu Janeta. «Dzimstība ir uzlabojusies: līdz 21. jūnijam Zilupes novadā šogad piedzimuši 15 bērni, 2010. gadā šajā laikā bija tikai pieci jaundzimušie,» Neatkarīgajai saka A. Borsuka.
