Divas čūskas šovasar bija ielīdušas bērnudārzu teritorijā, bet viena iekampusi lūpā kādam vīram no Latgales. Šie ir tikai daži gadījumi, kad pēdējo nedēļu laikā cilvēks sastapies ar rāpuli, taču zoologs Mihails Pupiņš mierina, ka nekas neparasts tas nav.
Taču – uzmanīgiem jābūt!
Šovasar čūskas nav nedz aktīvākas, nedz to ir vairāk nekā citus gadus, taču, nenoliedzami, rāpuļi ir pārvākušies tuvāk apdzīvotām vietām.
M. Pupiņš skaidro, kāpēc tagad čūsku ekosistēmas atrodas tuvāk pilsētām. Arī Daugavpilī šogad uzietas desmit čūskas – vismaz tik daudz ir zināmo gadījumu. «Lauksaimniecība pie mums strauji neattīstās. Agrāk bija uzarta zeme, nopļautas pļavas, ar ķimikālijām apstrādāta zeme, kas kalpoja par aizsargbarjeru čūskām. Viņas tur negribēja dzīvot,» norāda zoologs.
Tām patīk aizaugušas pļavas, ilgi nepļauts zāliens un aizkrauts pagalma stūris. Nav brīnums, ka šņācošais rāpulis tur iemitinās uz dzīvi. Īpaši tad, ja čūskulēnu ģimenē ir daudz, tās mēģina iekarot jaunas teritorijas. Tomēr šādu gadījumu ir maz, saka M. Pupiņš, kaut arī to var secināt tikai pēc novērojumiem.
Viņš aicina būt uzmanīgākiem laikā, kad vēsas dienas mijas ar siltākām.
Latvijas klimats čūskām liek uzvesties agresīvāk. «Pie mums ir piecas lietainas un aukstas dienas, tad čūskas guļ alās. Pēc tam trīs dienas – hop! – kļūst silti, uzspīd saule. Cilvēki un čūskas to izmanto. Taču jāzina, ka siltajās dienās čūskas ir agresīvākas, tām ir vairāk indes. Būs spēcīgāks kodiens, ja čūska nav ēdusi kādu laiku. Un, jo lielāka čūska, jo indes vairāk,» skaidro M. Pupiņš.
Viņš piebilst, ka pavasarī, pārošanās laikā, čūskas ir agresīvākas, bet tagad vairs ne. «Čūska ar cilvēkiem nebarojas,» pajoko zoologs. Tāpēc tā aizmuks, ja nav indīga, bet indīgā gan centīsies aizstāvēties, ja cilvēks tai tuvosies. Latvijā indes zobi ir tikai vienam rāpulim – odzei. Tālab tai nevajadzētu iet klāt, bet pavērot no vismaz divu metru attāluma, kurp čūskulis aizlokās. Ja nepieciešams, jāzvana glābējiem.
M. Pupiņš informē, ka pēc dažām dienām tiks izdots vienkāršs čūsku pazīšanas bukletiņš, kas ļaus cilvēkiem saprast, ar kādu rāpuli viņi ir sastapušies. Nebūt nav nepieciešams katru pa ceļam patrāpījušos rāpuli nogalināt, kā tas tika izdarīts ar Ādažu bērnudārzā atrasto zalkti. Tas neko nebūtu nodarījis.
Lai pasargātu bērnus no nevietā iemaldījušamies čūskām, M. Pupiņš iesaka ap māju vai kādu citu teritoriju ierakt plastikāta žodziņu. To ierok zemē dažu centimetru dziļumā; augstumā šai šķēršļu joslai vajadzētu sasniegt 30 centimetru. Tam neviena čūska nespēs pārlīst pāri.
***
KĀ PAZĪT ČŪSKAS?
Zalkti var atšķirt pēc dzeltenām austiņām, bet dažkārt tās nav tik ļoti izteiktas. Zalktim mugurpuse ir gaiši pelēka, dažreiz brūnpelēka vai tumšāka – līdz pat zilganmelnai. Vēders – gaišs ar melniem plankumiem. Cilvēkam nav kaitīgs!
Odze ir Latvijā vienīgā indīgā čūska! Šim rāpulim ir īss un drukns ķermenis, galva – plata un trijstūrveida. Zvīņas tai ir raupjas, ķīļveida. Pāri mugurai stiepjas tumšāka zigzagveida svītra. Odzei ir arī tumšs X veida zīmējums uz pakauša.
***
JA IEKOŽ ČŪSKA:
Ja iekodis zalktis, var parādīties apsārtums un pampums. Šajā gadījumā var uzlikt kompresi, bet bērnu gan ieteicams aizvest pie ārsta, lai būtu drošība, ka koduma vietā nav infekcijas.
Ja iekož odze, redzamas divas lielākas un divas mazākas četrstūrī novietotas brūcītes. Pirmajās minūtēs pēc koduma parādās stiprs pampums un āda kļūst zilgansārta. Ja inde ielaista sejā vai sirds tuvumā, nekavējoties jāizsauc ārsts! Protams, tas jādara arī tad, ja rāpulis ielaidis indes zobu citviet.
Nedrīkst likt žņaugu! Tādējādi tiks kavēta asinsrite.
Nevajadzētu arī sekot senlaiku padomiem un izsūkt indi.
Cietušais ir jānogulda tā, lai koduma vieta atrastos augstāk par pārējo ķermeņa daļu. Nedrīkst ļaut sakostajam staigāt, lai inde neizplatās pa visu organismu.
Medicīniskā palīdzība jāsaņem ne vēlāk kā trīs stundas pēc sakošanas.
Jādod daudz dzert.
Jo cilvēkam lielāka ķermeņa masa, jo kodiens mazāk bīstams. Te nu slaikie var kost pirkstos...