Pie Eiropas Kohēzijas fonda līdzfinansējuma, kas kopš pagājušā gada novembra ir iesaldēts, Latvijai būs iespēja tikt jūlijā – ja vien īstenosies Finanšu ministrijas sacerētais optimistiskais scenārijs.
Ventspilī šajās dienās notiek Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda Latvijas vadības sanāksme, kas attiecībā uz Eiropas naudas tērēšanu faktiski ir augstākā lēmējinstitūcija nacionālā līmenī.
Šobrīd Eiropas Komisija (EK) mūsu valsti iekļāvusi augstākajā riska kategorijā, tāpēc desmitiem un simtiem projektu: ielas, caurules, viesu nami, atbalsts biznesam, zinātnei – ar izdevumu čekiem pārslogo Latvijas budžetu. Neatkarīgā jau rakstīja, ka naudas plūsma apturēta, jo radušās šaubas par fondu revīzijas iestādes – Finanšu ministrijas (FM) Audita un revīzijas departamenta – neatkarību. Departamenta direktore Nata Lasmane problēmsituāciju raksturo šādi: «Tas ir apmēram tā, ka vienas iestādes nodaļas vadītājs revidē savu priekšnieku.» No 1. jūlija N. Lasmane par fondu naudu tērēšanā uzietajiem pārkāpumiem varēs ziņot nevis saviem priekšniekiem – ministrijas valsts sekretāram vai viņa vietniekam, bet pašam ministram vai nepieciešamības gadījumā – vērsties pa tiešo valdībā. Mutisku EK apstiprinājumu, ka revidenta neatkarības problēma noņemta no dienas kārtības, Latvija jau ir saņēmusi, tagad tiek gaidīts rakstisks apliecinājums.
FM valsts sekretāra vietnieks Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda jautājumos Aleksandrs Antonovs vēsta, ka, tiklīdz Eiropas Komisija pateiks – viss kārtībā, Latvija deklarēs šobrīd pašas finansētos 136 miljonus. Tas varētu notikt jūnija beigās, bet nauda uz šejieni tad pārceļos jūlijā. Par to, ka naudu dabūsim – šaubu neesot. Jautājums tikai, kad.
Tomēr līdztekus formālajam komisijas aizrādījumam par revidentu teorētisko ietekmējamību Latvijas nokļūšanai Eiropas naudas dalītāju melnajos sarakstos eksistējot arī cits iemesls. Revīzijas iestādes vadītāja N. Lasmane saka: «Tā lielā problēma ir fons, kādu mēs paši sev radām.» Sistemātiski monitorējot Latvijas presi, EK esot radies iespaids, ka tādām skaļām frāzēm kā zagšana un izšķērdēšana var būt kāds pamats. Arī uzņēmēji sistemātiski pārsūdz iepirkumus. Tāpēc Latvija ielikta augstākajā riska grupā, un tai tiek piemērotas visbargākās kontroles prasības. Skandalozu pierādījumu, ka Latvijā fondi tiktu vairāk izniekoti nekā citviet, gan neesot. Atkāpes līdz šim veidojušās 2% robežās, kas ir normāli. Bet fondu apguves ziņā 12 jauno ES dalībvalstu starpā pat pēc Kohēzijas fonda apsīkšanas atrodamies sestajā vietā. Tātad formāli viss būtu kārtībā. Arī Agnese Dagile, EK Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta programmu vadītāja, uz kādām Latvijas pieļautām aplamībām vai pārkāpumiem fondu naudas tērēšanā nenorāda. Viņa uzsver: «Formāli fondu naudas plūsma nemaz nav apturēta. Vienkārši Latvija pati neiesniedz maksājumu pieprasījumus.» Taču skaidru atbildi uz jautājumu, vai Latvija struktūrfondus tērē priekšzīmīgi, A. Dagile nesniedz.