Ārējās sauszemes robežas stiprināšanai veidos aizsargjoslu pret krītošiem kokiem

Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras pasargāšanai no krītošiem kokiem gar robežas joslu un patrulēšanas joslu plānots veidot aizsargjoslu, paredz saskaņošanai nodotie grozījumi Aizsargjoslu likumā.

Iekšlietu ministrija (IeM) grozījumu anotācijā norāda, ka ir nepieciešams noteikt aizsargjoslu veidu, kas ļautu ārējās sauszemes robežas infrastruktūras, tostarp tehnoloģiskās infrastruktūras un inženierbūvju, tuvumā veikt darbības, novēršot apdraudējumu Valsts robežsardzes valdījumā esošai ārējās sauszemes robežas infrastruktūrai, nodrošinot būvju efektīvu un drošu ekspluatāciju un attīstības iespējas.

Vienlaikus IeM pauž, ka precīzas statistikas par to, cik koku un no kuras valsts puses ir krituši, bojājot ārējās sauszemes robežas infrastruktūru, pēdējo trīs līdz piecu gadu laikā, nav. Tomēr dabas stihiju un koka vecuma rezultātā kritušo koku radītie pastāvīgā žoga bojājumi gar Latvijas un Baltkrievijas valsts robežu ir. Piemēram, 2024. gadā bija 162 bojājumu gadījumi, bet šogad līdz jūlijam - 30 bojājumu gadījumi no Latvijas puses.

Žoga un citu inženierbūvju elementu nomaiņa un remontdarbi prasa ievērojamus finanšu līdzekļus, komentē IeM. Atsevišķi noteikt, kādi ir zaudējumi, ko ir radījusi koku krišana uz žoga gar ārējo sauszemes robežu, neesot iespējams, katrs gadījums ir individuāls, un infrastruktūras atjaunošanas izmaksas ir atkarīgas no dažādiem faktoriem.

Latvijas un Krievijas žoga remontu kopējās izmaksas 2022. gadā bija 240 345 eiro, 2023. gadā 192 921 eiro, 2024. gadā - 364 230 eiro. Zaudējumus, kas radušies no koku krišanas, un ārējās sauszemes robežas infrastruktūras atjaunošanas izmaksas uz Latvijas un Baltkrievijas robežas sedz būvuzņēmējs no saviem finanšu līdzekļiem, kamēr konkrētā ārējās sauszemes robežas infrastruktūras daļa vēl nav nodota ekspluatācijā un Valsts robežsardzes lietošanā, norāda IeM. Pēctecīgi izdevumi gulsies uz Valsts robežsardzi.

Vienlaikus ministrijā anotācijā uzsver, ka pierobežas joslā nav noteikti ierobežojumi audzēt kokus vai uzturēt mežaudzes tiešā ārējās sauszemes robežas infrastruktūras tuvumā. Taču tas var apdraudēt Valsts robežsardzes valdījumā esošo ārējās sauszemes robežas infrastruktūru, būvju efektīvu un drošu ekspluatāciju un attīstības iespējas.

"Ar ārējās sauszemes robežas infrastruktūras bojājumiem tiek vājināta robežapsardzības sistēma, jo būvju atjaunošana aizņem ievērojamu laiku un prasa ievērojamus finanšu līdzekļus, ko savukārt izmanto likumpārkāpēji," anotācijā norāda IeM.

Ārējās sauszemes robežas infrastruktūra tiek izbūvēta visā ārējās sauszemes robežas garumā, attiecīgi IeM ieskatā arī aizsargjosla būtu nosakāma tikai gar valsts ārējo robežu. IeM arī norāda, ka nolūkā novērst zaudējumus un nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas iespējas, ko rada koku un zaru krišana uz ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras, veicami grozījumi Aizsargjoslu likumā.

Ar grozījumiem likumā ekspluatācijas aizsargjoslu veidus plānots papildināt ar jaunu veidu - aizsargjosla gar valsts robežas joslu, kas noteikta gar ārējo robežu, un patrulēšanas joslu.

Aizsargjoslu gar valsts robežas joslu, kas noteikta gar ārējo robežu, un patrulēšanas joslu nosaka, lai nodrošinātu ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras, tostarp tehnoloģiskās infrastruktūras un inženierbūvju drošību un ekspluatāciju. Aizsargjoslas platums ir 30 metri, sākot no valsts robežas joslas, kas noteikta gar ārējo robežu, iekšējās malas un patrulēšanas joslas malas, kas nesaskaras ar valsts robežu un robežzīmju uzraudzības joslu.

Plānotie grozījumi paredz, ka aizsargjoslu uzturēšanai apzāģē augošu koku zarus vai vainagus, lai nepieļautu šo koku vai zaru uzkrišanu uz ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras, tostarp tehnoloģiskās infrastruktūras un inženierbūvēm, un izcērt kokus, kuri var radīt vai rada apdraudējumu ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamajai infrastruktūrai, tostarp tehnoloģiskajai infrastruktūrai un inženierbūvēm. Par potenciāli apdraudošiem kokiem uzskatāmi koki, kas atrodas aizsargjoslā, ir sasnieguši noteiktu augstumu un ir, piemēram, pastāvīgi novirzījušies no vertikālās ass uz ārējās sauszemes robežas pusi par vairāk nekā 15 grādiem, ir ar redzamām trupes pazīmēm vai gadījumos, ja lapu kokiem ir nesimetrisks vainags un lielākā daļa zaru aug virzienā uz ārējo robežu, kā arī citi koki.

Atzinumu iesniegšana par likumprojektu beidzas šodien. Līdz šim to ir saskaņojusi tikai Finanšu ministrija, bet vairākas iestādes iesniegušas savus iebildumus.

Arī Vides aizsardzības klubs neatbalsta priekšlikumu kopumā, jo tas paredz papildu koku ciršanu gar valsts robežu.

"Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā robežas aizsardzība un uzraudzība iespējama arī mežainos apvidos, uzturot tīru tikai šauru patrulēšanas joslu, bet neskarot mežus ārpus tās," komentē Vides aizsardzības klubs.

Organizācija arī norāda, ka jebkurā gadījumā uz robežas apstākļi būs vienādi kā tās aizsargātājiem, tā personām, kuras to cenšas nelikumīgi šķērsot, tādējādi šis priekšlikums nedos būtisku ieguldījumu robežas aizsardzībā, bet būtiski negatīvi ietekmēs mežu zemes un to bioloģiskās vērtības, tajā skaitā negatīvi ietekmēs oglekļa bilanci.