Materiālo apstākļu dēļ neviens no Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) mācītājiem pēdējā pusgada laikā kalpošanu nav atstājis.
«Cik zināms, atsevišķi mācītāji ir atraduši papildu nodarbošanos un papildu iztikas avotus, tomēr arī šajos gadījumos kalpošanu draudzēs mācītāji nav pārtraukuši. Mācītāji uzticīgi seko savam aicinājumam arī finansiāli grūtākos apstākļos,» Neatkarīgajai atbild LELB sabiedrisko attiecību komisijas vadītājs Ivars Kupcis. Pēdējos gados luterāņu mācītāji atzina, ka finansiālo apstākļu dēļ vairs nespēj savilkt galus kopā. Vairāki no viņiem reģistrējās bezdarbniekos, bija tādi, kas atteicās saņemt atalgojumu no baznīcas uzturētā Garīdznieku atalgojuma fonda. Baznīcas īpašumu apsaimniekošana, iestājoties krīzei, nevedās tā, kā bija cerēts, un līdzekļu mācītāju algu izmaksai kļuva arvien mazāk. Mācītāji pērn pieprasīja arī LELB Virsvaldes sekretāra atkāpšanos un izteica vēl citas pretenzijas. Pašlaik nemieri šķiet norimuši.
Tagad I. Kupcis informē, ka garīdznieku atalgojuma sistēma darbojas saskaņā ar pagājušā gada Sinodes apstiprināto budžetu. Par mācītāju atalgošanu kopīgi rūpējas LELB Virsvalde un draudzes. «Proti, lielākās draudzes, kuras var atļauties algot savus mācītājus, pašas to arī dara, savukārt Virsvalde palīdz nodrošināt atalgojumu tiem mācītājiem, kuru draudzes to nespēj,» skaidro I. Kupcis. Tādējādi mācītājam tiek vai nu piemaksāts no centralizētās garīdznieku atalgojuma sistēmas līdzekļiem, vai arī samaksa minimālās algas līmenī viņam tiek pilnībā nodrošināta no jau minētā fonda. Atalgojuma apjoms ir atkarīgs gan no draudzes lieluma, gan mācītāja kalpošanas apjoma un aktivitātes.
«Atalgojums, protams, nav kā pirms vairākiem gadiem cerētais, tomēr šāda atbalsta nodrošināšana mācītājiem ir LELB prioritāte – ja nu gadījumā budžets būtu jāsamazina, tad vispirms tiktu meklētas iespējas vēlreiz mazināt pašas Virsvaldes budžetu, saglabājot mācītāju algas,» skaidro I. Kupcis.