Surogātpasta īpatsvars e-pasta plūsmā sasniedz 82,9%

Šī gada maijā, salīdzinājumā ar aprīli surogātpasta apjoms kopējā e-pasta plūsmā ir pieaudzis par 2,1% un vidēji veidoja 82,9%. Maijā 4,1% visu elektronisko vēstuļu saturēja kaitīgas datnes.

Runājot par nevēlamo sūtījumu saturu, par īpašo tematu kļuva Osama bin Ladena nāve, kuru izmantoja gan kaitīgo programmatūru izplatītāji, gan Nigērijas vēstuļu sūtītāji, informē Kaspersky Lab.

Surogātpasta izplatītāji novērtēja, ka ziņa par Osamas bin Ladena nāvi ir mēneša vissvarīgākais informatīvais iemesls, un nekavējoties to izmantoja lielapjoma izsūtīšanai. Šis informatīvais iemesls šopavasar bija tikai viens no daudzajiem, kurus lika lietā surogātpasta izplatītāji. Gandrīz visi 2011.gada sākuma traģiskie notikumi joprojām atrodas krāpnieku arsenālā, tāpēc gribas kārtējo reizi aicināt lietotājus būt piesardzīgiem un uzmanīgiem internetā, teic Kaspersky Lab vadošā surogātpasta analītiķe Marija Namestņikova.

Lietotāju personas datus un paroles izkrāpjošo pikšķerēšanas vēstuļu īpatsvars kopējā e-pasta plūsmā bija 0,02%. To organizāciju vidū, kurām visbiežāk uzbrūk pikšķerētāji, tradicionāli līderpozīcijās atrodas PayPal, bet otrajā vietā pēc aprīļa pārtraukuma atgriezies eBay. Par vispārsteidzošāko dinamikas pavērsienu uzskatāma bezmaksas tiešsaistes spēles RuneScape iekļūšana pikšķerētāju uzbrukumiem visvairāk pakļauto organizāciju pirmajā trijniekā. Šis pakalpojums uzreiz nonācis saraksta trešajā vietā, apsteidzot tradicionālos līderus Facebook, Habbo un dažādas pikšķerētāju vidū populāras tiešsaistes banku sistēmas, piemēram, Santander, HSBC un LloydsTSB.

Visvairāk surogātpasta izplatījušo valstu vidū maijā par līderi atkal kļuvusi Indija. No šīs valsts teritorijas nosūtīti 11,35% visa liekpasta. Otrajā vietā atrodas Dienvidkoreja (7,1%), bet trešajā – Brazīlija (6,9%).

Latvijā

Apritot Evikas Siliņas (JV) vadītās valdības darba pirmajam gadam, labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) par nozīmīgākajiem ministrijas sasniegumiem uzskata sociālo grupu pabalstu apmēru pieaugumu, pensiju indeksācijas modeļa izstrādi, kā arī neapliekamā minimuma celšanu un minimālās mēnešalgas paaugstināšanu no 620 līdz 700 eiro.

Svarīgākais