Baltijas jūrā spridzinās mīnas un zivis

Ekoloģiski jutīgajā Irbes jūras šaurumā, kas, ignorējot ostu, uzņēmēju un zvejnieku iebildes, iekļauts Eiropas nozīmes aizsargājamo teritoriju tīklā Natura 2000, tiek organizēti vērienīgi spridzināšanas darbi ar kodēto nosaukumu Open Spirit.

Vasaras beigās šo militāro operāciju īstenos desmit valstu kara flotes ar 18 pretmīnu un apgādes kuģiem, nodarot ievērojamu kaitējumu jūras videi. Armijas rīkojas tikai un vienīgi pēc saviem ieskatiem, ignorējot zivju migrāciju un nārsta laikus, kā arī īpaši saudzējamas teritorijas. Savukārt vides institūcijas uz to piever acis.

Ierobežojumu nav

Par Baltijas jūras ekoloģiju nozīmīgāki ir militārie mērķi. Aizsardzības ministrija Neatkarīgo informē: «Militārās mācības Open Spirit 2011 nepieciešamas, lai pilnveidotu Ziemeļatlantijas līguma organizācijas un programmas Partnerattiecības mieram valstu savstarpējo sadarbību un uzlabotu Baltijas jūras kuģošanas drošību.»

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija savukārt skaidro, ka «šobrīd spēkā esošie normatīvie akti aizsargājamā jūras teritorijā neaizliedz veikt militāros manevrus, tāpat arī spridzināšanas darbus». Ministrijai turklāt neesot informācijas, vai plānotie manevri ir saistīti arī ar spridzināšanu, un vispār – Irbes jūras šaurumā tiekot aizsargāti putni.

6–10 tonnas sprādzienā

Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūta savulaik sniegtajos atzinumos atmīnēšanas operācijās zivīm nodarītais kaitējums vērtēts kā «ļoti nozīmīgs». Vienas mīnas iedarbības laukums ir aptuveni 0,3–0,5 kvadrātkilometri, un sprādzienā, pēc toreizējām aplēsēm, bojā iet 6–10 tonnas zivju. Tā kā arī pašlaik operācijās tiek likvidētas vecās kara laika mīnas, tajā skaitā patstāvīgi uzsprāgt nespējīgās, nav pamata uzskatīt, ka sprādzienu ietekme ir būtiski mainījusies.

Svaigāku pētījumu par militāristu aktivitāšu ietekmi uz Baltijas jūras iemītniekiem nav. Kā atzīst Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR pārstāvis Aleksandrs Kozlovskis: «Zināšanu līmenis ir tas pats, kas pirms gadiem desmit. Kādi pētījumi var notikt, ja neviens tādus nevēlas un nefinansē.» Bet pētīt un, galvenais, kompensēt būtu ko. Irbes jūras šaurums ir reņģu migrācijas ceļš starp jūru un līci, te uzturas lucīši, butēm mazuļi, vēl vairākas citas sugas.

Vispirms sabiedē

Aizsardzības ministrijas preses nodaļa atbildē Neatkarīgajai gan norāda, ka nolūkā videi nodarīt pēc iespējas mazāku kaitējumu – pirms atrasto sprādzienbīstamo objektu uzspridzināšanas zivis tiek aizbiedētas ar mazjaudīgākiem lādiņiem. Taču tam, kādēļ sprādzienu vietās neuzpeld beigtu zivju tonnas, pētniekiem ir cits izskaidrojums. Kā pēc pēdējiem nesekmīgajiem sarunu mēģinājumiem ar militāristiem Neatkarīgajai klāstīja A. Kozlovskis, sprādziena epicentrā no zivīm vispār nekas nepaliek pāri, savukārt nostāk tās nogalina trieciena vilnis, saspridzinot peldpūšļus. Vēl tālāk no sprādziena vietas zivis mirst, jo trieciena vilnis maina zivs peldpūslī spiedienu un tā vairs nespēj ienirt. Spridzināšana ietekmē gan floru, gan faunu – jau tā piesārņotajā Baltijas jūrā katrs sprādziens palielina fosfora daudzumu un samazina skābekļa saturu ūdenī. Šā iemesla dēļ pret militāristu aktivitātēm iestājušās Baltijas valstu makšķernieku organizācijas. Protams, bez kāda rezultāta.

Aizsardzības ministrija pašlaik turpina strādāt pie augusta beigās paredzētās operācijas plānošanas. Preses dienests vēsta:

«Šobrīd nevaram prognozēt, cik mīnas Irbes jūras šaurumā atradīsim, bet tas būs nozīmīgs starptautisks ieguldījums un ieguvums fiziskajā un kuģu drošībā.