Kalvāne: SIF pamatdarbības nodrošināšana izmaksā 700 000 eiro

Latvijā ir vajadzīga organizācija, kas sniedz atbalstu iedzīvotājiem integrācijas un saliedētības jautājumos, intervijā aģentūrai LETA saka Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) sekretariāta direktore Inese Kalvāne. Turpinoties ideju apmaiņai par nākamā gada budžetu un veidiem, kā ietaupīt finanšu līdzekļus, izskan arī viedokļi, ka SIF būtu jāslēdz un finansējums jānovirza citām vajadzībām. Pat ja izbeigtu SIF darbību, ir svarīgi turpināt nodrošināt atbalstu iedzīvotājiem un nevaldības organizācijām (NVO), uzsver Kalvāne, atzīmējot, ka SIF budžetā vairāk nekā 60% veido Eiropas struktūrfondu finansējums un SIF pamatdarbības nodrošināšanas izmaksas ir 700 000 eiro.

Ik pa laikam izskan viedoklis, ka SIF vajadzētu slēgt. Ko jūs par to domājat?

Latvijai, tāpat kā citām valstīm, ir nepieciešama organizācija, kas sniedz atbalstu iedzīvotājiem jautājumos, kas skar integrāciju un saliedētību. Vai mūsu sabiedrība ir gana iekļaujoša un pietiekami saliedēta, lai mēs varētu paļauties, ka apdraudējuma situācijā mēs būsim vienoti, nevis sašķelti?! Domāju, ka mums vēl ir darbs darāms un SIF ar savām programmām var līdzēt.

SIF jau 24 gadus īsteno valsts un Eiropas Savienības (ES) programmas, kuru uzdevums ir stiprināt pilsonisko sabiedrību. Tāds arī bija fonda dibināšanas mērķis šī gadsimta sākumā. Atbalsts ir sniegts ne tikai NVO, bet arī medijiem, pašvaldībām, trūcīgam un krīzes situācijā esošām personām, diasporai, Ukrainas civiliedzīvotājiem. Pēdējo piecu gadu laikā tie ir bijuši 89 projektu konkursi. Mēs strādājam ar miljonos mērāmu budžetu. Vairāk nekā puse ir finansējums no ES struktūrfondu projektiem, nedaudz mazāk par pusi ir valsts finansējums. SIF pamatdarbības nodrošināšanas izmaksas ir 700 000 eiro, pārējais finansējums tiek novirzīts iedzīvotāju atbalstam.

Trešdaļa no visa budžeta, kas kopumā ir 28 miljoni eiro, tiek novirzīta vairāk nekā 100 000 vistrūcīgākajām un krīzes situācijā esošām personām. Mēs izdalām pārtikas pakas pieaugušajiem un bērniem, higiēnas preces un skolas lietas mūsu bērniem. Latvijā mums ir vairāk nekā 430 izdales vietas, kurās dažādi sadarbības partneri strādā un palīdz iedzīvotājiem, kuri paši nevar atļauties sev nopirkt minimālo.

Viena no nozīmīgākajām programmām ir atbalsts Ukrainas civiliedzīvotājiem. Jā, atbalstu sniedz arī pašvaldības, taču SIF ir viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem atbalsta programmu instrumentiem cilvēkiem, kas, bēgot no kara šausmām, atrodas Latvijā. Mēs sniedzam atbalstu gan Vienas pieturas aģentūrā (SIF VPA), gan dodot iespēju apgūt latviešu valodu.

Mums ir dažādas integrācijas programmas, kas netiek finansētas no SIF pamatbāzes budžeta. Bez SIF mēs ar šo daudz ieekonomēt nevaram, bet varam daudz zaudēt, atsakoties no pieredzējušas komandas - efektīva un mūsdienīga programmu administrētāja. Pēdējos gados SIF ir būtiski pievērsis uzmanību birokrātiska sloga samazināšanā projektu iesniedzējiem un īstenotājiem, par ko esam saņēmuši atzinīgu vērtējumu no NVO sektora. Piemēram, esam izveidojuši interneta platformu - MAP -, caur kuru tiek vadīts viss konkursa process, kuru lietotāji novērtējuši ar gandrīz 9 no 10 punktiem.

Iespējams, domājot par ekonomiju, produktīvu un efektīvu pieeju līdzekļu apsaimniekošanai valstī, varētu apsvērt alternatīvu - nevis likvidēt SIF un labās iestrādes, bet gluži otrādi - uzticēt SIF administrēt arī citas programmas, kas sniedz atbalstu nevalstiskajam sektoram vai ir paredzētas sabiedrības saliedētības un iekļaušanas veicināšanai.

Kā pārliecināt, ka SIF darbības izbeigšana nenesīs ievērojamu ietaupījumu? Vai izdodas izskaidrot, kā veidojas SIF budžets un kādam mērķim to novirza?

Mēs skaidrojam, prezentējam, rādām, bet komunikācija ir divvirzienu process. Mēs varam pilnveidot savu komunikāciju, un tādi plāni ir, varam praktiski parādīt ieguvumus, jo ne vienmēr aiz skaitļiem tos var ieraudzīt, taču, lai komunikācija izdotos, ir vajadzīgs kāds, kurš klausās. Ja cilvēkam ir sava stingra pārliecība, tad tuvināšanās viedoklī prasa laiku.

Droši vien ir jānodala, ko mēs gribam panākt - likvidēt SIF kā iestādi vai arī atteikties no atbalsta programmām iedzīvotājiem un pilsoniskajai sabiedrībai, ko mēs nodrošinām. Uz šiem jautājumiem būtu vajadzīga godīga atbilde. Ja arguments ir līdzekļu taupīšana, tad bez mums ievērojamas ekonomijas nebūs. Ja mēs gribam ekonomēt un nesniegt atbalstu trūcīgām personām, slēgt programmas pilsoniskās sabiedrības stiprināšanai, ģimeņu atbalstam, Ukrainas iedzīvotāju atbalstam, tad manā ieskatā šodienas ģeopolitiskajā situācijā tas ir nepieļaujami. Saliedētība ir drošības pamats.

Jūsuprāt, ar kādiem instrumentiem var panākt ciešāku sabiedrības saliedētību?

Lai problēmu risinātu, tā ir jāatzīst. Tad ir svarīgi piemeklēt instrumentus. Ja mēs runājam par to, kāda un cik saliedēta ir mūsu sabiedrība, SIF rīcībā ir instruments, kā to nomērīt, - "Sabiedrības saliedētības radars". Saskaņā ar 2023. gada datiem, 76% Latvijas iedzīvotāju izjūt piederību Latvijai, 68% jūtas pieņemti Latvijā un 42% uzskata, ka viņu balsij Latvijā ir nozīme. Vai ar tādiem rādītājiem varam pateikt, ka nav nepieciešams pievērst uzmanību un atvēlēt finansējumu, resursus sabiedrības saliedētības un iekļaušanas jautājumiem?! Es domāju, ka nē.

Mums kā valstij par to ir jādomā, protams, arī kontekstā ar ģeopolitisko situāciju, jo saliedēta sabiedrība ir ārkārtīgi svarīga nestabilās situācijās. Šeit liela nozīme ir NVO. Tukšā vietā un "rīt uz pēcpusdienu" tas nenotiks, par to ir jādomā un jārūpējas laikus.

Gada sākumā bija auditora atzinums par saliedētības politikas plānošanu. Ieteikumos bija aicinājums palūkoties uz šo jautājumu un saprast, vai līdz šim izmantotie pasākumi bijuši efektīvākie, un nepieciešamības gadījumā tos pārplānot. Jāsaka, ka saliedētības politikas jautājumi nav viena resora jautājumi, kaut arī politikas pamatnostādnes nāk no Kultūras ministrijas.

Saliedētas sabiedrības priekšnosacījums ir sociālekonomiskā iekļaušana un apmierinātība. Ja cilvēks jūtas novērtēts, pietiek līdzekļu dzīvošanai, veselībai, izglītībai, tas arī veido saliedētību. Runājot par saliedētu sabiedrību un to, kā mēs to panākam, tad tam ir vajadzīga starpnozaru pieeja. Šeit es saskatu ļoti labu iespēju SIF - būt par diskusiju platformu, pirms lēmumi tiek gatavoti un pieņemti Ministru kabinetā, jo SIF vada padome, kuru veido pieci valdības un četri NVO pārstāvji. Tā ir iespēja diskutēt un sagatavot lēmumus. Praksē jau tas arī notiek. Piemēram, šogad tika identificēta problēma, ka ukraiņu bērni nemācās skolās vai arī viņiem ir grūti mācīties, jo nemāk latviešu valodu. Mēs ātri noreaģējām, izdalījām finansējumu, kas paredzēts Ukrainas iedzīvotāju latviešu valodas mācībām, izveidojām jaunu programmu ukraiņu bērniem. Ir izsludināts konkurss, un notiek pieteikšanās. Tagad mēs risinām, kā veicināt un uzraudzīt jaunā pakalpojuma kvalitāti, jo mācības notiek vasarā. Esam sarunās ar izglītības nozari, jo ir skaidrs, ka latviešu valoda ir ne tikai jāmāca, bet tā ir arī jāiemācās. Starpnozaru sadarbība ir ļoti svarīga!

Mums ir jāreaģē ātri! SIF bija elastīgs Covid-19 pandēmijā, sākoties Krievijas pilna mēroga iebrukumam Ukrainā. Kolēģi veidoja informatīvos tālruņus, atbalsta programmas. Prasme strādāt ar cilvēkiem, kuriem nepieciešams atbalsts, spējas sekmīgi īstenot arī integrācijas atbalsta pasākumus, tā ir SIF komandas priekšrocība, kuru nevajadzētu novērtēt par zemu.

Kā vienā sabiedrībā salāgot cilvēkus ar atšķirīgām kultūrām, kas nereti veido savas kopienas? Mēs redzam izaicinājumus, ar kādām saskaras citas valstis.

Mums ir sava pieredze integrācijas procesos, mēs mācāmies arī no citām valstīm un cenšamies izvairīties no kļūdām. Piemēram, mēs mācām latviešu valodu caur krievu valodu. Tas nebūtu pareizi. Jāmēģina izdarīt tā, lai latviešu valoda katram jaunpienācējam Latvijā būtu objektīva nepieciešamība.

Runājot par vērtībām, mums ir jāsargā savas, taču mums nevajadzētu dalīt "mēs un viņi". Jaunpienācējiem ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums iepazīt un cienīt mūsu vērtības. Es pieminēju mazākumtautību atbalsta programmu, kuras īstenošanā 30% ir jābūt latviešiem. Mēs veidojam platformu kopā būšanai un latvisko vērtību iepazīšanai.

Satraucoši ir tas, ko mēs redzam arī pēc jaunākajiem "Sabiedrības saliedētības radara" datiem. Mūsu iedzīvotājiem palielinās aizspriedumi pret cilvēkiem no citām zemēm. Problēmu paslaucīšana zem paklāja un lietu nenosaukšana īstajos vārdos nenāks šai situācijai par labu. Tāpēc nozīmīga loma ir NVO, nozīmīga loma ir arī masu medijiem, nodrošinot viedokļu dažādību un kvalitatīvu saturu.