Eiropas Cilvēktiesību tiesa noraida Latvijas pilsoņa sūdzību

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) šodien pasludināja lēmumu lietā "Osis pret Latviju", noraidot iesniedzēja sūdzību par Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas iespējamo pārkāpumu, aģentūrai LETA pavēstīja Ārlietu ministrijā (ĀM).

1978.gadā dzimušais Ēriks Osis bija vērsies tiesā par konvencijas 6.panta 1.punkta - tiesības uz taisnīgu tiesu - iespējamo pārkāpumu, liecina tiesas pilnais spriedums.

2009.gada 10.martā Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvalde sāka kriminālprocesu saistībā ar aizdomām, ka uzņēmuma, kurā Osis ieņēma valdes locekļa amatu, amatpersonas izvairījās no nodokļu nomaksas. 2012.gada 30.novembrī iesniedzēju atzina par aizdomās turēto šajā kriminālprocesā.

2016.gada 14.jūnijā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa atzina iesniedzēju par vainīgu Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā. 2017.gada 6.aprīlī Rīgas apgabaltiesa atstāja Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedumu negrozītu. 2017.gada 22.jūnijā Augstākā tiesa atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību.

Savukārt 2018.gada 10.janvārī Oša aizstāvis vērsās tiesā ar pieteikumu par lietas jaunu izskatīšanu. Ar 2018.gada 28.februāra lēmumu Augstākā tiesa noraidīja šo pieteikumu un atstāja Rīgas apgabaltiesas spriedumu negrozītu.

2018.gada 5.jūlijā iesniedzējs vērsās ECT.

ĀM informē, ka savā 2018.gada 29.jūnija sūdzībā tiesai iesniedzējs apgalvoja, ka ir pārkāptas viņa tiesības uz taisnīgu tiesu. Iesniedzējs uzskatīja, ka nacionālās tiesas, izskatot pret viņu vērsto apsūdzību par Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā (izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas, nodarot valstij zaudējumus lielā apmērā) ietvertā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, neesot ievērojušas saprātīgu lietas izskatīšanas termiņu.

Tomēr tiesas komiteja trīs tiesnešu sastāvā secināja, ka iesniedzēja sūdzība ir noraidāma, jo iesniedzējs nebija ievērojis konvencijā noteikto sešu mēnešu termiņu sūdzības iesniegšanai. Tiesa atgādināja, ka lietas izskatīšana no jauna ir uzskatāma par ārkārtēju tiesību aizsardzības līdzekli, ko nevar izmantot kā atskaites punktu, lai aprēķinātu sešu mēnešu termiņu sūdzības iesniegšanai. Tā kā galīgais nolēmums pret iesniedzēju tika pieņemts un stājās spēkā 2017.gada 22.jūnijā, bet sūdzība par iespējamu konvencijas 6.panta 1.punkta pārkāpumu tika iesniegta tikai 2018.gada 29.jūnijā, kas ir vairāk nekā gadu vēlāk, tiesa to noraidīja.

Tiesas komitejas lēmums ir galīgs un nepārsūdzams.

Jau vēstīts, ka, pēc Oša pieteikuma, 2017.gada septembrī Satversmes tiesa (ST) ierosināja lietu par atsevišķu Kriminālprocesa likuma normu atbilstību Satversmei.

Pieteikuma iesniedzējs ar pirmās instances tiesas spriedumu tika atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un sodīts. Pieteikuma iesniedzējs pārsūdzēja pirmās instances spriedumu apelācijas kārtībā, tomēr apelācijas instances tiesa minēto spriedumu atstāja negrozītu. Par apelācijas instances tiesas spriedumu pieteikuma iesniedzējs iesniedza kasācijas sūdzību. Atbilstoši apstrīdētajās normās noteiktajam Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta priekšsēdētāja norīkots tiesnesis nolēma atteikties pārbaudīt minētā sprieduma tiesiskumu kasācijas kārtībā.

Osim 2016.gadā tika piespriests divu gadu cietumsods par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas lielā apmērā, ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".

Pieteikuma iesniedzējs uzskatīja, ka apstrīdētās normas nesamērīgi ierobežo viņam Satversmes 92.panta pirmajā teikumā nostiprinātās tiesības uz taisnīgu tiesu. Tiesības uz taisnīgu tiesu esot jānodrošina, arī lemjot par kasācijas sūdzības pieņemšanu, jo atteikums pārbaudīt nolēmuma tiesiskumu kasācijas kārtībā kļūst par galīgo noregulējumu konkrētajā krimināllietā. No citos procesuālajos likumos ietvertā regulējuma izrietot, ka vienīgi lēmuma par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību koleģiāla un vienbalsīga pieņemšana varot nodrošināt personas tiesības uz taisnīgu tiesu. Turpretī apstrīdētās normas nenodrošinot šāda jautājuma objektīvu izskatīšanu, bet minētā lēmuma sastādīšana rezolūcijas formā pārkāpjot personas tiesības uz motivētu tiesas nolēmumu, uzskata pieteikuma iesniedzējs.

ST 2018.gada jūnijā atzina, ka kārtība, kādā tiek izlemts jautājums par kasācijas tiesvedības ierosināšanu kriminālprocesā, neatbilst Satversmei.