Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja: Mediji jāstiprina un jāatbalsta

Svarīgi ir vienreiz izbeigt politiskā kapitāla veidošanu uz sabiedrības šķelšanas un naidošanas pamata, uzskata Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Leila Rasima (P).

Sarunā ar aģentūru LETA viņa pauda, ka Latvijā īstenotā integrācijas politika 30 gadu laikā nav bijusi veiksmīga. Latvija ļoti vēlu pārgāja uz vienotu skolu, kur mācības notiek visiem kopā valsts valodā, izbeidzot divplūsmu izglītību. "Šobrīd kara laikā polarizācija saasinās, un diemžēl trīs gadu laikā 30 gados neizdarīto nav iespējams izdarīt," sacīja Rasima.

Reizē deputāte atzina, ka ir arī politiskie spēki, kas joprojām savu politisko kapitālu veido tieši uz pretnostatīšanas un šķelšanas, ko uzskatāmi esot varējis redzēt arī pirms šī gada pašvaldību vēlēšanām.

Laba integrācijas politika ir visaptveroša - ne vien izglītībā vai kultūrā, bet arī politiskajā retorikā, uzskata politiķe. "Mums viennozīmīgi jāpārliecinās un jānodrošina, ka mūsu skolas ir patiešām "vienotas skolas", nevis sadalītas latviešu vai vēsturiski mazākumtautību - krievu - skolās, kur vienkārši mācības tagad notiek latviešu valodā," sacīja Rasima.

Tāpat viņa norādīja, ka ir arī jāpārliecinās, ka skolotājiem latviešu valodas zināšanas ir pienācīgā līmenī un ka visi bērni iegūst kvalitatīvu izglītību valsts valodā, lai vēlāk spētu gan turpināt mācības universitātēs, gan iekļauties darba tirgū un veidot veiksmīgu karjeru. Tam, viņasprāt, ilgtermiņā būšot liels ieguvums.

"Šobrīd diemžēl latviešu valodas zināšanu trūkums lielai daļai rusofonās kopienas liedz iespēju strādāt labi atalgotus darbus, kas nozīmē, ka viņi vidēji dzīvo nabadzīgāk Šī iemesla dēļ Krievijas propaganda tos labāk sasniedz un spēj veiksmīgi manipulēt ar viņu neapmierinātību," novērojusi Rasima, piebilstot, ka tādēļ ir jānodrošina iespēja arī pieaugušajiem apgūt valsts valodu ar pieejamu, efektīvu kursu palīdzību. Tālāk attiecīgi būtu jāpanāk, ka šie cilvēki sāk strādāt darbā, kur iegūtās zināšanas var tikt izmantotas dzīvē, nevis pazaudēt neizmantošanas dēļ.

Līdztekus, politiķes ieskatā, jāstiprina un jāatbalsta gan Latvijas sabiedriskos medijus, gan privātos, sevišķi reģionālos, medijus, lai tie varētu veidot interesantu, kvalitatīvu, daudzveidīgu saturu un piesaistīt jaunas auditorijas. "Spēcīgi mediji un profesionāli, neatkarīgi žurnālisti ir mūsu drošības garants pret dezinformāciju," uzskata Rasima.

Tāpat deputāte norādīja, ka jācīnās arī ar Krievijas propagandas instrumentiem - jāturpina bloķēt pieeju Krievijas apjomīgajai dezinformācijai dažādās vidēs, jāseko tam, kā tie regulēti sociālie mediji un mākslīgā intelekta izmantošana.

Vienlaikus Rasima uzsvēra, ka arī politiķiem ir laiks ieskatīties sevī un meklēt labākus veidus, kā uzrunāt vēlētājus. "Integrācijas politika nekad nevainagosies ar veiksmīgiem rezultātiem, ja būs politiskie spēki, kas to proaktīvi sabotē," uzskata deputāte.

"Mums nepieciešams skaidrs plāns, ko mēs vēlamies panākt integrācijas politikā un kā tieši to panāksim, nevis ilgstoši piekoptā pieeja ar haotiski, pushistēriski reizi pusgadā pieņemtiem demonstratīviem likumiem, kas pēc būtības neko neuzlabo," uzskata Rasima.

Kā vēstīts, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs jūlija sākumā pauda, ka Latvijā jāvērtē, cik efektīvas bijušas integrācijas programmas.

Aicināts komentēt nesen publiskotos pētījumus, tostarp par Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju politiskajiem uzskatiem, Valsts prezidents sprieda, ka daudzi iedzīvotāji joprojām gaida to, kā beigsies karš Ukrainā, tāpēc, iespējams, ir nevēlēšanās atbildēt uz atsevišķiem jautājumiem.

"Visiem šiem cilvēkiem gribu teikt skaidru ziņu. Ja jūs dzīvojat Latvijā, ja jūs gribat būt piederīgi Latvijai, tad svarīgākais jautājums ir lojalitāte Latvijai, valsts valodai, Satversmei un vērtībām," paziņoja Rinkēvičs.

Viņaprāt, dažādu politisku iemeslu dēļ valsts aizkavējās ar izglītības reformu un citām lietām, kas tagad ir ieviestas un palēnām, ar grūtībām, bet strādā, taču tas prasa laiku. Valsts prezidents piebilda, ka jātiek galā ar dažādiem vēsturiskās un esošās propagandas elementiem, kas sociālo tīklu laikmetā nav vienkārši.

Pēc Rinkēviča paustā, arī diskusijās par valsts budžetu ir pamats vērtēt, cik efektīvi bijuši instrumenti, ko Latvijas valsts aizvadīto desmit gadu laiku ir izmantojusi integrācijas programmām, kas ir strādājis un kas nav.

"Šajā ļoti emocionālajā laikā, kad notiek karš, kad redzam, kas notiek Ukrainā - Krievijas agresiju, propagandas apjomus - sagaidīt, ka notiks brīnumi un kaut kas mainīsies gada vai divu laikā, nevajadzētu. Manuprāt, šis vienā brīdī būs izšķiršanās jautājums daudziem, kas sevi tiešām grib redzēt Latvijā," uzsvēra Valsts prezidents.

Savukārt Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) akcentēja, ka krievvalodīgajiem ir iespējas joprojām apgūt latviešu valodu, kas nereti tiek minēts kā viens no šķēršļiem, lai veiksmīgi integrētos Latvijas sabiedrībā. Tāpat ir ieviesta "vienotā skola", proti, visām skolām tiek prasīts mācīt latviešu valodā.

"Latvijā valsts valoda ir latviešu valoda. Mēs ievērojam cilvēktiesības attiecībā pret minoritāšu tiesībām. Latvijai šis vēsturiski ir bijis ārkārtīgi sarežģīts jautājums," sacīja premjere.