Ārzemju latvieši saskata Latvijā rusifikācijas draudus

Nav iespējams noliegt, ka Latvijā pastāv lieli rusifikācijas draudi, šodien Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) gadskārtējās valdes sēdes atklāšanā sacīja organizācijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Sausiņš.

Sausiņš norādīja, ka tagad atšķirībā no iepriekšējiem gadiem rusifikācija Latvijā notiek slēptā veidā, un Latvijas politiķiem būtu jāsaprot, ka valsts valodas statuss ir jānostiprina, sākot ar augstāko līmeni, proti, pašiem politiķiem. Tāpat, pēc PBLA vadītāja domām, būtiski pēc iespējas ātrāk sākt Latvijas skolās mācīt mūsu valsts vēsturi kā atsevišķu priekšmetu.

PBLA valdes priekšsēdētājs arī pauda bažas par Krievijas ietekmes pieaugumu Latvijā krīzes laikā, kā arī bažas, ka ASV var atstāt Austrumeiropu šajā situācijā novārtā. Vienlaikus viņš norādīja, ka ASV ir jāpaliek par stratēģisko Latvijas partneri.

Savukārt Valsts prezidents Valdis Zatlers, uzrunājot sēdes dalībniekus, uzsvēra, ka vienīgais, kas var vienot nāciju, ir lojalitāte pret Latvijas valsti un latviešu valodu. Viņš piekrita, ka Latvijas amatpersonas patlaban sākušas sniegt atbildes žurnālistiem svešvalodās. Pēc valsts pirmās personas domām, Latvijas amatpersonām atbildes žurnālistiem ir jāsniedz latviski, jo tādējādi tiks iemantota cieņa, nevis kaut kas pazaudēts. ''Tas ir valstiski,'' vērtēja prezidents.

Arī Zatlers uzskata, ka Latvijas vēsture skolās jāmāca kā atsevišķs priekšmets. Viņš pauda neizpratni par jauno vēstures skolotāju nostāju, ka skolēniem Latvijas vēsture esot jāredz kontekstā ar pasaules vēsturi.

Zatlers uzskata, ka ir nepieciešams redzēt ne tikai kontekstu, bet arī atsevišķi izprast mūsu valsts vēsturi. ''Latvijas vēsturi var uzrakstīt tikai Latvijas vēsturnieki. Lai nevienam citam neienāk prātā rakstīt mūsu vēsturi, tā jāraksta mums pašiem,'' uzsvēra valsts pirmā persona.

Kā ziņots, no šodienas līdz 16.oktobrim Rīga notiks PBLA gadskārtējā valdes sēde.

PBLA apvieno visas pasaules latviešu biedrības un organizācijas un darbojas jau vairāk nekā 50 gadus.

Latvijā

Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība (LMZKB) un vairākas radošo nozaru organizācijas aicina noteikt viena gada moratoriju to pieminekļu pārvietošanai, kas tiek pamatota ar totalitāro režīmu slavināšanu, šajā laikā aicinot diskutēt par kultūrvides pārmaiņām.

Svarīgākais