KNAB atmaksās "ABLV Bank" 121 252 eiro

KNAB norāda, ka respektē Augstākās tiesas Senāta gala spriedumu, ar kuru atstāts spēkā Administratīvās apgabaltiesas spriedums. Saskaņā ar to KNAB jāatlīdzina bankai izmaksas vairāk nekā 120 000 eiro apmērā.

Vienlaikus birojā vērš uzmanību, ka konkrētajā kriminālprocesā, kas saistīts ar "ABLV Bank", KNAB 2021.gada 14.jūnijā rosināja tiesai atzīt arestētos 4 384 300 eiro par noziedzīgi iegūtiem un konfiscēt tos valsts labā. 2021.gada 6.augustā Ekonomisko lietu tiesa atzina šos finanšu līdzekļus par noziedzīgi iegūtiem un konfiscēja valsts labā.

Pēc KNAB paustā, publiski pieejamā informācija liecina, ka KNAB ir tikai viena no tiesībsargājošajām institūcijām, no kurām "ABLV Bank" tiesas ceļā mēģina piedzīt izmaksas par dažādos kriminālprocesos arestētās naudas glabāšanu Latvijas Bankā.

Jau vēstīts, ka Senāts atstājis spēkā Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru KNAB uzdots atlīdzināt "ABLV Bank" izdevumus, kas radušies, uzglabājot kriminālprocesā arestētus bezskaidras naudas līdzekļus.

2020.gada februārī KNAB kriminālprocesā arestēja "ABLV Bank" kontā esošu mantu, kas saistīta ar noziedzīgu nodarījumu. Tā kā banka vairs nedrīkstēja sniegt licencētos finanšu pakalpojumus un glabāt līdzekļus savos kontos (saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas lēmumu par licences anulēšanu), arestētā manta tika turēta Latvijas Bankas kontā. Saskaņā ar noslēgto līgumu nosacījumiem un negatīvo procentu likmi bankai šīs glabāšanas laikā radās izdevumi. "ABLV Bank" lūdza KNAB šos izdevumus atlīdzināt, taču saņēma atteikumu, tādēļ banka vērsās tiesā.

Administratīvā apgabaltiesa atzina, ka izdevumi par arestētās mantas uzglabāšanu radušies, izpildot tieši KNAB pieņemto lēmumu, nevis likvidācijas dēļ. Tiesas ieskatā "ABLV Bank" nebija brīvas izvēles - tā rīkojās, pildot tiesību aktos noteiktās prasības. Pieteicēja norādīja, ka, ja manta nebūtu arestēta, tā būtu glabājama aktīvu veidā, kas neizraisītu izmaksas. Līdz ar to izdevumiem ir tieša cēloņsakarība ar aresta lēmumu.

KNAB iesniedza kasācijas sūdzību, uzsverot, ka "ABLV Bank" pati bija atbildīga par situāciju, kas noveda līdz likvidācijai, un tai bija jārēķinās ar šādām sekām. Tāpat birojs apgalvoja, ka tiek pārkāpts vienlīdzības princips, jo citas kredītiestādes līdzīgos gadījumos neiegūst kompensāciju.

Tomēr Senāts secināja, ka gadījumos, kad valsts iestāde, piemēram, KNAB, kriminālprocesa ietvaros arestē finanšu līdzekļus un šādas mantas glabāšana izraisa izdevumus, tie ir atlīdzināmi, ja radušies tieši aresta lēmuma izpildes rezultātā. Šajā lietā nav konstatēti strīdi ne par to, ka izdevumi patiešām radušies, ne par to apmēru vai pamatotību.