Vakar pirmo reizi Latvijā Nacionālajā aizsardzības akadēmijā (NAA) sākās mācības NATO Operacionālās plānošanas kursā. Starptautiskajā kursā piecas dienas zināšanas apgūst vairāk nekā 20 NATO dalībvalstu un partnervalstu virsnieki.
Vismaz šogad neviens no Latvijas virsniekiem pasniedzēju vidū nebūs. NAA prorektors pulkvežleitnants Valdis Jurgelāns sarunā ar Neatkarīgo pieļāva, ka «orientējoši nākamgad mācīs arī latvieši».
Pašreiz notiekošais starptautiskais kurss tiek organizēts, sadarbojoties ar NATO skolu Vācijā, un mācībspēki būs pieredzējuši militārie un civilie eksperti no NATO štābiem, akadēmijām un humanitārajām organizācijām. V. Jurgelāns saka – tas nav tāpēc, ka Latvijai nebūtu speciālistu, ko piedāvāt. Šis kurss notiek pirmoreiz, tāpēc sākotnēji NATO uzņemas arī nodrošināšanu ar pasniedzējiem, bet pakāpeniski citu valstu virsniekus izglītošot arī pašmāju mācībspēki. Šogad Latvijā plānoti vēl divi šādi kursi.
NAA bijušais rektors rezerves brigādes ģenerālis Kārlis Krēsliņš uzskata, ka Latvijas prestižam būtu labāk, ja akadēmija varētu nodrošināt ar saviem pasniedzējiem. «Es saprotu, ka iesākums ir grūts, bet situācija atspoguļo to, ka mums ir maz tādā līmenī sagatavotu virsnieku,» viņš ar nožēlu atzīst. Augsti profesionālu mācībspēku trūkumu K. Krēsliņš izskaidro ar virsnieku aiziešanu no armijas. Piemēram, Jūras spēkus vairākos gados pametuši daudzi profesionāļi. Veids, kā tika meklēts pašreizējais Jūras spēku komandieris, liecināja, ka virsnieki ar pieredzi, izglītību, profesionalitāti un atbilstošu dienesta pakāpi Jūras spēkos tikpat kā vairs nav atrodami.
Arī Valsts kontrole (VK) revīzijā norādījusi, ka Aizsardzības ministrija (AM) nav nodrošinājusi NAA efektīvu izmantošanu militārās izglītības procesā. NAA darbības rādītāji ir būtiski pasliktinājušies, jo sagatavoto dažādu specialitāšu virsnieku skaits no 121 speciālista 2003. gadā samazinājies līdz septiņiem speciālistiem 2009. gadā. Ministrijā šos pārmetumus atspēkoja, norādot, ka VK ņēmusi vērā tikai akreditētās mācību programmas.
K. Krēsliņš tomēr piebilst, ka viņš esot optimists, un tic – NAA tiešām ar laiku spēs piedāvāt arī savus pasniedzējus starptautiskajām apmācībām. Viņš cer, ka doktora programma militārajās zinātnēs būs solis pareizā virzienā. Pat ja gadā šo programmu beigs viens vai divi virsnieki, tas liecinās, ka Latvijā ir augstas raudzes profesionāļi. AM ir izveidota darba grupa militārās izglītības sistēmas uzlabošanai un turpinās priekšlikumu izstrādāšana. Iespējams, pēc Jāņiem kļūs zināms, kādas izmaiņas gaidāmas NAA turpmākajā darbībā, Neatkarīgo informēja AM Militāri publicistisko attiecību departamenta direktors Airis Rikveilis.