Valdis Keris: veselības ministram Hosamam Abu Meri (JV) "jāizdara izšķiroša izvēle"
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) rīt, 3.jūlijā, Veselības nozares stratēģiskās padomes sēdē aicinās Veselības ministriju (VM) iesniegt valdībai priekšlikumus par prioritārajiem pasākumiem 2026.gada valsts budžeta projektam, tostarp paredzot papildu finansējumu rindu mazināšanai, medikamentu pieejamības uzlabošanai un darba samaksas paaugstināšanai veselības aprūpes valsts sektorā, aģentūru LETA informēja LVSADA.
Arodbiedrība atkārtoti pauž nostāju, ka valdības 25.jūnija lēmums, ar kuru VM liegts iesniegt prioritāros priekšlikumus 2026.gada budžetam, ir "pretrunā ar sabiedrības tiesībām uz pieejamu un kvalitatīvu veselības aprūpi, kā arī ignorē jaunākos Eiropas Komisijas (EK) ieteikumus Latvijai".
Saskaņā ar Nacionālo attīstības plānu 2021.-2027.gadam un Sabiedrības veselības pamatnostādnēm, 2026.gadā izdevumiem veselības aprūpei bija jātuvinās 6% no iekšzemes kopprodukta (IKP), uzsver LVSADA. Pēc arodbiedrības aplēsēm, atšķirība starp vajadzīgo un valdības plānoto finansējumu veido ap 500 miljonu eiro, kas "apdraud iedzīvotāju cerības uz uzlabojumiem veselības aprūpē".
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris norāda, ka veselības ministram Hosamam Abu Meri (JV) "jāizdara izšķiroša izvēle starp partijas disciplīnu, kas pieprasa bez ierunām turpināt valsts veselības aprūpes vājināšanu, un Latvijas iedzīvotāju tiesībām uz savlaicīgu, vienlīdzīgi pieejamu un kvalitatīvu veselības aprūpi".
Jau vēstīts, ka arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) vēstulē Finanšu ministrijai (FM) un Valsts kancelejai (VK) prasa saglabāt prioritātes izglītībā, veselībā un demogrāfijā, neskatoties uz valdības noteikto lēmumu ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm nākamā gada valsts budžetam nesniegt priekšlikumus prioritārajiem pasākumiem.
Lai arī LBAS atbalsta valdības uzstādījumus, ka Latvijai ir būtiski palielināt valsts aizsardzības finansējumu ārējai un iekšējai drošībai, vienlaikus arodbiedrība paudusi, ka ir kritiski svarīgi saglabāt finansējumu arī citām stratēģiski svarīgām nozarēm - izglītībai, zinātnei, veselībai un demogrāfijai.
LBAS atbalsta finansējuma palielināšanu valsts aizsardzības nozarei, bet aicina izvērtēt iespēju pakāpeniski palielināt finansējumu valsts aizsardzības nozarei līdz 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
LBAS 2026.gada budžetā to rosina palielināt līdz 4,5% no IKP, bet 2027.gada un turpmāko gadu budžetā - līdz 5% no IKP.
Vēstulē LBAS uzsver, ka viens no valdības mērķiem ir Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam iezīmētais valsts finansējums veselības aprūpei 2027.gadā - 6% no IKP.
LBAS norāda, ka Latvijas valdības finansējums veselības aprūpei ievērojami atpaliek no pamatnostādnēs iezīmētā pieauguma. Savas bažas jaunākajā ziņojumā par Latviju paudusi arī Eiropas Komisija (EK).
LBAS uzsver, ka "valsts finansējumam VM pamatfunkciju izpildei" 2026.gadā ir jābūt vismaz 5% no IKP.
Jau vēstīts, ka ministrijas un citas centrālās valsts iestādes nākamā gada valsts budžetam nesniegs priekšlikumus prioritārajiem pasākumiem, trešdien nolēma valdība.
Tāpat ar valdības lēmumu arī neatkarīgās institūcijas tiek aicinātas nesniegt priekšlikumus prioritārajiem pasākumiem.
To paredz valdības apstiprinātie grozījumi iepriekš apstiprinātajā rīkojumā par likumprojekta "Par valsts budžetu 2026.gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028.gadam" sagatavošanas grafiku.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) skaidro, ka šobrīd nevar radīt ilūziju par jaunu finansējumu laikā, kad galvenais uzdevums ir efektīvāk izmantot esošos resursus. Ašeradens uzsver, ka budžeta plānošanai ir jābūt godīgai, atbildīgai un balstītai reālās iespējās, tāpēc FM rosināja atlikt prioritāro pasākumu iesniegšanu un vispirms koncentrēties uz valsts izdevumu pārskatīšanu un fiskālās telpas atjaunošanu.
FM norāda, ka valdības lēmums nodrošinās atbilstību fiskālās disciplīnas prasībām un veicinās budžeta plānošanas procesu saskaņā ar pieejamajiem resursiem un ilgtspējīgas finanšu pārvaldības principiem.
