Eiropas komisija aicina nekurināt negatīvu noskaņojumu pret etniskajiem krieviem Latvijā

© Dmitrijs Suļžics/MN

Eiropas Komisija pret rasismu un neiecietību (ECRI) ziņojumā pausts aicinājums atturēties no negatīva noskaņojuma kurināšanas pret etniskajiem krieviem Latvijā.

Kā teikts ziņojumā par Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem, varas iestādēm būtu jānodrošina, lai valsts valodas pārbaudes, kas nepieciešamas viņu uzturēšanās legalizēšanai, organizētu, pienācīgi ņemot vērā individuālos apstākļus un vajadzības gadījumā sniedzot atbalstu.

Tāpat esot nepieciešams atturēties no negatīva noskaņojuma kurināšanas pret etniskajiem krieviem Latvijā, veicinot integrāciju un iekļaušanu.

ECRI ziņojumā norādīts, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā Latvijā ievērojami ir pieaudzis "nepilsoņu" naturalizācijas pieteikumu skaits. Tomēr daudzi pieteikumu iesniedzēji nespējot nokārtot latviešu valodas un vēstures eksāmenu.

Esot izskanējušas bažas par Krievijas pilsoņu situāciju, kuri nelegalizē uzturēšanos valstī. ECRI uzskata, ka tas joprojām ir sarežģīts un izaicinošs process iesaistītajām personām un kopumā var veicināt negatīvu sabiedrības noskaņojumu pret Latvijā dzīvojošajiem krieviem.

Kā minēts ECRI ziņojumā, saskaņā ar oficiālo statistiku etniskie krievi Latvijā ir 24% no visiem iedzīvotājiem, tādējādi veidojot lielāko etnisko grupu valstī pēc latviešiem (63%). Starp etniskajiem krieviem 67% ir Latvijas pilsonība.

ECRI vizītes laikā Latvijā krievu kopienas pārstāvji dalījās bažās par krievu skolēnu stāvokli skolās, īpaši saistībā ar Krievijas karu pret Ukrainu. Šīs bažas galvenokārt bija saistītas ar pakāpenisku atteikšanos no mācībām krievu valodā skolās līdz 2025.gadam.

Ņemot to vērā, ECRI atgādina, ka šis jautājums pārsniedz ECRI pilnvaras. No ECRI vizītes laikā Latvijā iegūtās informācijas izrietēja, ka pēdējā laikā aktīvi mainīti nosaukumi ielām un likvidēti pieminekļi, kas saistīti ar padomju laikiem. Šādas darbības esot izraisījušas debates un domstarpības sabiedrībā.

Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā, ECRI, kas darbojas Eiropas Padomes paspārnē, ir publicējusi sesto ziņojumu par Latviju. Ziņojumā skatīts uzraudzības cikls no 2018.gada līdz 2024.gada novembrim. Tā galvenās tēmas ir efektīva vienlīdzība un piekļuve tiesībām, naida runas un naida motivētas vardarbības izskaušana, integrācija un iekļaušana.

Ziņojumā sniegta analīze par situāciju Latvijā, novērtēts valsts progress un labās prakses piemēri par ziņojumā izvirzītajām tēmām. Ziņojumā ir iekļautas 17 rekomendācijas, no kurām divas ir izceltas kā prioritāras ieviešanai nākamo divu gadu laikā.

ECRI tika izveidota 1994.gadā un ir unikāla ekspertu institūcija, kas cīnās ar rasisma, ksenofobijas, antisemītisma un neiecietības pieaugošajām problēmām, kas apdraud cilvēktiesības un demokrātiskās vērtības Eiropā.

Komisija regulāri sagatavo periodiskos ziņojumus par visām Eiropas Padomes dalībvalstīm, un dalībvalsts pienākums ir uzturēt regulāru dialogu ar komisiju.

Latvijā

Kāda Ķekavas novada iedzīvotāja ir dalījusies ar savu neseno pieredzi, ierastas pastaigas laikā tuvējā mežiņā, sastopoties ar kādu nelegāli ieceļojušu Marokas pilsoni. “Pamanām tālumā, mums tuvojas liela auguma vīrietis, tumsnēju ādas krāsu, melniem matiem. Ķermenis šūpojas, knapi kust,” par biedējošo pieredzi stāsta sieviete ierakstā vietnē “Facebook”.