"No tā cietīs cilvēks," dabas speciālisti ceļ trauksmi
Šobrīd, īsi pirms vasaras saulgriežiem, daba ir savā pilnbriedā. Taču vienlaikus ir grūti nepamanīt – krāšņi ziedošu pļavu kļūst arvien mazāk. Dabas speciālisti brīdina, ka tas nozīmē daudz vairāk nekā tikai ainaviskas pārmaiņas – apdraudēta ir vesela ekosistēma, vēsta 360TV Ziņas.
Bieži sakām, ka Latvija ir zaļa. Taču patiesībā tā īsti nav, jo šādas dabiskās pļavas tikpat kā izzudušas un šobrīd saglabājušās vien nepilnā procentā teritorijas. Pirms simt gadiem dabiskie zālāji klāja aptuveni trešo daļu Latvijas teritorijas. Tagad to platība sarukusi līdz vien 60 tūkstošiem hektāru.
“Ja mēs zaudējam, tad mēs zaudēsim daudz dzīvās radības un gala rezultātā no tā cietīs cilvēks,” brīdina Regīna Indriķe, Dabas aizsardzības pārvaldes Rāznas Nacionālā parka vecākā dabas izglītības speciāliste. Dabiskās pļavas nodrošina mājvietu putniem, kukaiņiem, sīkiem zīdītājiem, apputeksnētājiem, palīdz ierobežot invazīvo sugu izplatību, samazina plūdu un augsnes erozijas risku un piedalās klimata regulēšanā. “Vienā kvadrātmetrā bioloģiski vērtīga zālāja mēs varam saskaitīt vairāk nekā 50 augu sugas,” viņa papildina.
Dabiskās pļavas izzūd pamatā divu iemeslu dēļ. Vai nu tās tiek pamestas un aizaug, vai arī tiek apartas kultūraugu audzēšanai. Eksperti uzsver, ka, zaudējot tās pavisam, mēs zaudēsim tikpat daudz dabas daudzveidības kā pazūdot visām pārējām pļavām kopā. Šobrīd daudz kas atkarīgs no lielajiem zemju īpašniekiem, taču arī pilsētnieki var palīdzēt. “Mēs varam sēt ziedu pļavas, kas ienāk arī pilsētā šobrīd. Varam arī ļaut augiem izziedēt nepļaujot mauriņu mājas apkārtnē tik bieži. Jāsāk ar mazumiņu,” aicina Regīna Indriķe.
