"Aicinu koalīciju lemt par algu iesaldēšanu ministriem un citām valsts augstākajām amatpersonām. Budžeta finansējums 2026. gadā ir nepieciešams prioritāri drošībai, izglītībai un atbalstam ģimenēm," lasāms ministru prezidentes Evikas Siliņas ierakstā "X".
Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) aicina koalīciju lemt par algu iesaldēšanu ministriem un citām valsts augstākajām amatpersonām.
Siliņa sociālajā tīklā "X" norādījusi, ka aicina lemt koalīciju par algu iesaldēšanu, uzsverot, ka budžeta finansējums 2026.gadā ir nepieciešams prioritāri drošībai, izglītībai un atbalstam ģimenēm.
Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" premjere skaidroja, ka patlaban, kad notiek finansējuma pārskatīšana valsts pārvaldē, ir jārāda politisks žests un jāsāk ar sevi. Vaicāta, vai viņas aicinājums nav novēlots, jo opozīcija uz šādu soli mudināja jau pirms gada, Siliņa atbildēja, ka pērn bija citi ietaupījumi, bet tagad ir "jāiet tālāk". "Pagājušajā gadā iesaldējām partiju finansējumu. Es domāju, turpināsim arī šogad meklēt jaunus risinājumus," solīja valdības vadītāja.
Uz jautājumu, vai algas varētu iesaldēt uz gadu vai ilgāku termiņu, premjere atbildēja, ka tādas detaļas vēl nav izrunātas. Vienlaikus viņa neizslēdza, ka tas varētu būt arī ilgāks termiņš. Ministru prezidente piebilda, ka "budžets ir jāmeklē trīs gadiem, tā nav runa tikai par vienu gadu".
Siliņa uzskata, ka algu iesaldēšanai jāattiecas arī uz Saeimas deputātiem. Viņa apzinās, ka valdība tiešā veidā par to lemt nevar, bet viņa aicināja arī valdošās koalīcijas parlamentāriešus lemt par šo jautājumu. "Tas noteikti būtu arī viņu atbildīgs solis - sekot valdības un koalīcijas vadītājas aicinājumam," domā premjere.
Saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu Ministru kabineta locekļiem mēnešalgu nosaka, par pamatu ņemot bāzes mēnešalgu un tai piemērojot koeficientu. Bāzes mēnešalgas aprēķini savukārt pamatā balstās uz vidējās darba samaksas pieaugumu valstī, un tā tiek pārrēķināta reizi gadā.
2023.gadā bāzes alga bija 1137 eiro, ministru algu aprēķināšanai tai piemēroja koeficientu 6,2. Attiecīgi ministru nominālā mēnešalga 2023.gadā bija 7052 eiro pirms nodokļu nomaksas. Ministru prezidenta algas aprēķināšanai piemēroja koeficientu 7, kas nozīmē, ka premjerministra nominālā mēnešalga 2023.gadā bija 7962 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Savukārt 2024.gadā bāzes alga bija pieaugusi līdz 1206 eiro, un ministru nominālā mēnešalga bija 7475 eiro pirms nodokļu nomaksas. Savukārt Ministru prezidentam - 8440 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Kā liecina politiķu iesniegtās deklarācijas, ministriem faktiski izmaksātais atalgojums gan bijis lielāks, jo izmaksātās atlīdzības ietekmē ne tikai likumā noteiktā darba samaksa, bet arī atvaļinājumi, sociālās garantijas un citi faktori.
Šogad ministru nominālā mēnešalga ir sasniegusi 7670 eiro, bet nākamgad, neieviešot premjeres rosinātās izmaiņas, tā būtu 8089 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Aicinu koalīciju lemt par algu iesaldēšanu ministriem un citām valsts augstākajām amatpersonām. Budžeta finansējums 2026. gadā ir nepieciešams prioritāri drošībai, izglītībai un atbalstam ģimenēm.
— Evika Siliņa ���� (@EvikaSilina) June 18, 2025