Muitas amatpersonas aptur sankcijām pakļautas preces - lidaparāta - izvešanu uz Krieviju

© f64.lv, Jānis Pipars

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes amatpersonas, veicot kontroli uz Latvijas robežas ar Krieviju, novērsa sankcijām pakļautas preces izvešanu. Preci tika mēģināts izvest no Eiropas Savienības, to nedeklarējot.

6.jūnijā Grebņevas muitas kontroles punktā iebrauca kravas automašīna ar Bulgārijas Republikas valsts reģistrācijas numuru. Tā bija ceļā uz Krieviju.

Veicot kontroli, muitas amatpersonas noskaidroja, ka persona transportlīdzekļa kravas nodalījumā pārvieto lidaparātu, kuram nav pieteikta muitas procedūra.

Regula, ar kuru noteiktas sankcijas pret Krieviju, paredz aizliegumu tieši vai netieši jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai Krievijā vai izmantošanai Krievijā pārdot, piegādāt, nodot vai eksportēt preces un tehnoloģijas, kas piemērotas izmantošanai aviācijā.

Izvērtējot pēc muitas pieprasījuma iesniegtajos tehniskajos dokumentos norādīto informāciju, tika konstatēts, ka pārvietotais lidaparāts klasificējams ar Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras (KN) 88. nodaļas preču kodu.

Visas preces ar KN 88. nodaļas preču kodu ir aizliegts eksportēt uz Krieviju.

Lietas materiāli nodoti VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldei. Uzsākts kriminālprocess par iespējamo starptautisko organizāciju un Latvijas Republikas noteikto sankciju pārkāpšanas mēģinājumu.

Lai nepieļautu sankcijām pakļautu preču pārvietošanu pāri Eiropas Savienības ārējai robežai, 2025.gada pirmajos piecos mēnešos VID Muitas pārvalde liedza piemērot muitas procedūras 956 kravām ar sankcijām pakļautajām precēm. Šogad novērsta 159 kravu ievešana Eiropas Savienībā no Krievijas un Baltkrievijas un 797 sankcijām pakļautu kravu izvešana no Eiropas Savienības.

Latvijā

Kādēļ akciju sabiedrība “Rīgas siltums” vēlējās būtiski lielākus tarifus siltumenerģijai, pēc tam pārdomāja un pēkšņi vēlējās mazākus, uz kā rēķina tika prasīti zemāki tarifi, vai alkas pēc lielākiem tarifiem mazinātos, ja sabiedrībā neraisītos sašutums, interesi par notiekošo neizrādītu ekonomikas ministrs un akcionārs Rīgas dome; vai mazajiem siltuma ražotājiem ir pamats sūdzēties par grūto dzīvi; kādēļ nedrīkst pieļaut TEC radītā siltuma izkūpināšanu gaisā, kādēļ par nozari atbildīgajām ministrijām un arī Tieslietu ministrijai būtu sabiedrībai jāizskaidro, kā valsts raugās uz iniciatīvu tiesas ceļā no valsts atprasīt miljardus par OIK; kādēļ nepieciešams izmaiņas likumdošanā par ūdens apriti; ko darīt ar izmaksām par abonētās preses izplatīšanu; vai varam prognozēt tarifus pakalpojumiem tuvākajā nākotnē – “nra.lv” saruna ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) priekšsēdētāju Aldu Ozolu.

Svarīgākais