Rindas uz valsts ārējām robežām mēģinās sakārtot ar elektronisko rindu

© MN

Saeimas deputāti ceturtdien pirmajā lasījumā atbalstīja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotos grozījumus Latvijas Republikas valsts robežas likumā, kas paredz noteikt pienākumu transportlīdzekļus reģistrēt elektroniskajā rindas rezervācijas sistēmā pirms valsts ārējās sauszemes robežas šķērsošanas.

Likumprojektam noteikta steidzamības kārta.

SM skaidro, ka pirms Latvijas sauszemes ārējās robežas šķērsošanas vietām "Grebņeva", "Terehova" un "Pāternieki" veidojas gan kravu, gan pasažieru pārvadātāju, gan vieglo transportlīdzekļu rindas. Tādējādi transportlīdzekļu vadītāji un pasažieri nepiemērotos un antisanitāros apstākļos ir spiesti ilgstoši uzturēties uz koplietošanas autoceļiem.

Plānots, ka pirms Eiropas Savienības (ES) ārējās robežas šķērsošanas vietām ieviesīs iepriekšēju elektronisko pieteikšanos jeb rindas rezervāciju. Transportlīdzekļa vadītājam, īpašniekam vai turētājam būs jāreģistrējas rindā, norādot robežšķērsošanas vietu, datumu, laiku un prioritāti rindā.

Paredzēts, ka elektroniskās rindas rezervācijas sistēma sāks darboties no 2025.gada 1.oktobra, bet secīga Robežšķērsošanas un kontroles procesa elektronizēta pārvaldības sistēma - no 2028.gada 1.jūlija.

Reģistrējoties elektroniskajā rindā, tiks apstrādāti dati par transportlīdzekļa vadītāju, transportlīdzekli, kravu un citi, savukārt autobusu reģistrācijas plūsmā - dati par pasažieru skaitu autobusā un maršruta numuru.

Transportlīdzekļa reģistrācija elektroniskajā rindā būs maksas pakalpojums desmit līdz 20 eiro apmērā, ko segs transportlīdzekļa vadītājs, īpašnieks vai turētājs. Iekasētie līdzekļi tiks ieguldīti elektroniskās rindas reģistrācijas sistēmas uzturēšanā un tālākā pilnveidošanā.

Maksa netiek paredzēta par robežas šķērsošanu, bet par rindas reģistrāciju - pakalpojumu, kas ietver transportlīdzekļa savlaicīgu reģistrāciju elektroniskajā rindā un vadītāja informēšanu, kas tiks realizēta pirms ierašanās robežšķērsošanas vietās.

SM skaidro, ka dīkstāve uz pierobežas autoceļiem izmaksā vismaz 70 eiro dienā. Ja šobrīd transportlīdzekļu gaidīšanas laiks uz autoceļiem mēdz sasniegt pat 15 diennaktis, tad, salīdzinot transportlīdzekļa dīkstāves izmaksas, gaidot rindā uz autoceļa, elektroniskās rindas pakalpojuma izmantošanas izmaksas dienā par vienu transportlīdzekli varētu būt līdz četrām reizēm mazākas.

SM norāda, ka pērn jūlijā valdība pieņēma zināšanai SM informatīvo ziņojumu, kurā norādīts, ka vienotā risinājuma ieviešana plānota divos posmos - vispirms ieviešot paātrinātu elektroniskās rindas rezervācijas sistēmu. Izvērtējot elektroniskās rindas rezervācijas sistēmas iespējas, secināts, ka jau risinājuma ieviešanas pirmā posma laikā ir iespējams attiecināt transportlīdzekļa reģistrāciju uz visiem transportlīdzekļiem.

SM ar VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) ir izstrādājusi paātrināto elektroniskās rindas rezervācijas sistēmu, izveidojot transportlīdzekļu elektroniskās organizēšanas rīku iepriekšējai reģistrācijai rindā, ko plānots ieviest 2025.gadā. Paātrinātās elektroniskās rindas rezervācijas posmā nav paredzēta reģistrēta lietotāja profila izveide.

Elektroniskās rindas rezervācijas sistēmas un personas datu apstrādes pārziņa pienākumus plāno deleģēt Autotransporta direkcijai (ATD), izņemot izveides, attīstības un uzturēšanas nodrošināšanu, kas tiek uzdota LVRTC.

Vienlaikus plānots, ka pienākums reģistrēt transportlīdzekli elektroniskajā rindas rezervācijas sistēmā būs arī diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību darbiniekiem, kas ārējās sauszemes robežšķērsošanas vietās ar transportlīdzekli šķērso robežu. Likumprojektā noteikts personu loks, tostarp diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību darbinieki, kam ļauts šķērsot ārējo robežu ārpus kārtas jeb paātrināti.

Paredzēts, ka tiks noteikts atbrīvojums no maksas par reģistrācijas pakalpojumu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību un to darbinieku transportlīdzekļiem, kā arī transportlīdzekļiem, kas ir tādas personas īpašumā vai turējumā, kuras dodas īstermiņa braucienā, tostarp tranzītā, oficiālo funkciju veikšanai vai tehniskā atbalsta nodrošināšanai Latvijas vai ārvalstu diplomātiskajai vai konsulārajai pārstāvniecībai vai starptautiskai organizācijai.

Ministru kabineta protokollēmums paredz, ka Saeimu lūgs atzīt likumprojektu par steidzamu.

LETA jau ziņoja, ka sākotnēji vienkāršotu elektroniskās rindas risinājumu bija plānots ieviest līdz 2024.gada beigām, bet pēc tam - līdz šā gada maija beigām.

Latvijas ārējās robežas šķērsošanas elektroniskās rindas un kontroles procesa elektronizētās pārvaldības risinājuma ieviešana ir plānota divos posmos. Pirmajā posmā tiks ieviesta vienkāršota elektroniskā rinda visās ārējās sauszemes robežas vietās. SM iepriekš atzīmēja, ka tas ir vienkāršots risinājums, kas funkcionalitātes un veiktspējas ziņā nav pielīdzināms pilnvērtīgi izstrādātam pirmā posma nodevumam.

Savukārt otrā posma laikā elektronizētajai pārvaldības sistēmai noteiktās funkcijas ietver valsts ārējās sauszemes robežas robežšķērsošanas vietu iekšējo procesu norises, kas ietver transportlīdzekļu plūsmas automatizāciju, procesu digitalizāciju un elektronisku pārvaldību un savstarpējas datu apmaiņas nodrošināšanu starp robežšķērsošanas pārbaudēs iesaistīto kompetento iestāžu informācijas sistēmām.

Ziņojumā ietvertā informāciju tehnoloģiju (IT) risinājuma pirmā un otrā posma ieviešanai kā finansējuma avotu plānots izmantot ES kohēzijas politikas programmas 2021.- 2027.gadam līdzfinansējumu. Plānotais finansējums viedās robežas pirmā un otrā posma īstenošanai veido 8,375 miljonus eiro, tostarp 7,118 miljoni eiro no ES fondiem un 1,256 miljoni eiro būs valsts budžeta līdzfinansējums.

Svarīgākais