Pētījums atklāj higiēnas riskus pārtikas industrijas darba apģērba lietošanas praksē
Tekstila nomas uzņēmuma "Lindstrom" un pētījumu kompānijas "Norstat" veiktais starptautiskais pētījums 11 valstīs par tekstila apriti pārtikas industrijā liecina, ka jākāpina nozarē strādājošo izpratne par darba apģērbu pareizu kopšanu un tā lomu pārtikas aprites drošībā. Ja tekstila aprite netiek pārvaldīta atbilstoši standartiem, tajā skaitā mazgāšanu veicot atbilstošā temperatūrā, pastāv augsts ražotās pārtikas piesārņojuma risks.
Tekstila nomas uzņēmuma "Lindstrom" un pētījumu kompānijas "Norstat" veiktais starptautiskais pētījums 11 valstīs par tekstila apriti pārtikas industrijā liecina, ka jākāpina nozarē strādājošo izpratne par darba apģērbu pareizu kopšanu un tā lomu pārtikas aprites drošībā. Ja tekstila aprite netiek pārvaldīta atbilstoši standartiem, tajā skaitā mazgāšanu veicot atbilstošā temperatūrā, pastāv augsts ražotās pārtikas piesārņojuma risks.
Pētījumā, kurā kopskaitā piedalījās 940 pārtikas nozarē strādājošie, arī respondenti no Latvijas, tika analizēti pārtikas industrijas darbinieku paradumi attiecībā uz tekstila apriti. Lai arī kopumā pārtikas industrijā strādājošie, ņemot vērā pašas nozares augstās higiēnas prasības, ievēro starptautiskos un nacionālos standartus, tekstila izmantošanā un ikdienas kopšanā, tomēr notiek arī izņēmumi. Eksperti norāda - lai arī tie pirmšķietami varētu likties nekaitīgi, tieši izņēmumi var izrādīties izšķiroši.
Visvairāk tas attiecināms uz darba apģērba pareizu kopšanu, proti - mazgāšanas procesu. Pētījums atkāj, ka starp pārtikas industrijas darbiniekiem 11 valstīs, 73% respondenti ir atzinuši, ka darba apģērbu ir mazgājuši mājās. Turklāt, 64% no tiem darba apģērbu ir mazgājuši tam nepiemērotā temperatūrā zem 70 °C, kas ir pārāk zema, lai efektīvi iznīcinātu kaitīgās baktērijas.
Arī Latvijā situācija ir līdzīga - 69% respondentu norāda, ka reizēm darba apģērbu ir mazgājuši mājās, bet 80% to darījuši temperatūrā, kas nepārsniedz 70 °C.
"Droša pārtikas ražošana balstās uz stingriem kvalitātes un higiēnas standartiem. Lindstrom ikdienas praksē pārliecināmies, ka Latvijas pārtikas uzņēmumi tiem pieiet ar augstāko atbildību. Tomēr pētījums ne tikai mūsu tirgū, bet arī starptautiskā mērogā signalizē par izņēmuma gadījumiem, kas tiek pieļauti darba apģērbu mazgāšanā. Mūsu uzdevums ir veidot izpratni, ka darba apģērbs un viss ar pārtikas ražošanu saistītais tekstils nav atdalāms no pārtikas kvalitātes nodrošināšanas un uzraudzības ķēdes. Fakts, ka darba apģērbs ir izmazgāts, vēl nenozīmē, ka tas ir higiēniski tīrs, savukārt mazgājot darba apģērbu mājas apstākļos, būtiski pieaug piesārņojuma pārnešanas risks, jo apģērbs var nonākt saskarē ar sadzīves baktērijām, alergēniem vai citiem svešķermeņiem, kas nedrīkst nonākt pārtikā, " norāda Ivars Šmits, "Lindstrom" vadītājs Latvijā.
Raksturojot iemeslus, kāpēc darba apģērbs tiek mazgāts mājas apstākļos, 18% pārtikas industrijā strādājošo veiktajā pētījumā ir minējuši, ka tā iespējams nodrošināt labāku rezultātu nekā profesionālā servisā. Tikmēr 20% norāda uz praktiskām problēmām uzņēmuma iekšienē un procesu organizācijā. Proti, ne vienmēr darba apģērbs ir pieejams pietiekamā daudzumā.
"Lindstrom" kā tekstila pakalpojumu sniedzējs palīdz pārtikas nozares uzņēmumiem ne tikai apzināt drošības riskus, bet arī nodrošina kontrolētu, standartiem atbilstošu darba apģērba apriti. Pieņēmums par mājās labāk izmazgātu darba formu ir kļūdains jau pieminētās mazgāšanas temperatūras dēļ un veida, kā tiek organizēta netīrā darba apģērba savākšana, sakopšana un transportēšana atpakaļ. Profesionāls serviss visā šajā ķēdes posmā izslēdz varbūtību tīram darba apģērbam nonākt saskarē ar ārējām baktērijām, salīdzinot ar to veidu, kā darba formu pārvadā pats darbinieks. Mums ir jāpanāk, ka darba apģērba pareiza kopšana pārtikas industrijā kļūst par tik pat ierastu rīcību kā pareiza roku mazgāšana," norāda Ivars Šmits, "Lindstrom" vadītājs Latvijā.
Atklājumi izceļ nepieciešamību pēc standartizētas prakses darba apģērbu pārvaldībā
Lai novērstu baktēriju uzkrāšanos, bojāts darba apģērbs ir jālabo nekavējoties, jo pat saplēsta piedurkne vai trūkstošs aizdars var uzkrāt piesārņojumu. Turpina I.Šmits "Jāuzsver, ka darba apģērba higiēna sākas jau ar tā dizainu. Apģērbam jābūt izturīgam un veidotam tā, lai tas neradītu piesārņojuma riskus - bez detaļām, kurās var uzkrāties netīrumi vai mikroorganismi. Ņemot vērā, ka piesārņojuma pārnešanas risks ir nopietns pārtikas drošības jautājums, ir būtiski ne vien pārskatīt esošās higiēnas prakses, bet arī izvērtēt darba apģērbu kopšanas uzticēšanu profesionālam servisam. Pašrocīga darba apģērba mazgāšana var radīt nopietnas sekas, kas skar ne tikai konkrēto uzņēmumu, bet sabiedrības veselību kopumā."
