Vairākas valsts institūcijas vēl nav sniegušas Satversmes tiesai atbildes uz tās uzdotajiem tā sauktās pensiju lietas objektīvai izspriešanai svarīgiem jautājumiem – tas ir galvenais iemesls, kāpēc Satversmes tiesa nolēmusi par mēnesi pagarināt lietas sagatavošanas laiku.
Satversmes tiesas jautājumi valdībai, kas atzīta par pieaicināto personu pensiju lietā, atklāj vairākus interesantus faktus par pensiju samazināšanu.
Sākotnēji tika noteikts, ka pensiju lietas sagatavošanas termiņš ir šīs nedēļas nogale, kurā Satversmes tiesai būtu jānosauc lietas izskatīšanas diena, tomēr otrdien tiesa darba sanāksmē izlēma lietas sagatavošanas termiņu pagarināt līdz 17. novembrim.
Satversmes tiesa vasarā ierosināja lietu pēc vairāku pensionāru iesniegumiem par pensiju samazināšanas un ierobežošanas strādājošiem pensionāriem atbilstību Latvijas Satversmei. Tiesā apstrīdēta likuma Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009. gada līdz 2012. gadam 2. panta pirmās daļas atbilstība Satversmes 1. un 109. pantam un 3. panta pirmās daļas atbilstība Satversmes 1., 91., 105. un 109. pantam.
Lieta ir sarežģīta, un tajā par pieaicinātām personām atzīti vairāk nekā desmit eksperti un valsts institūcijas, Neatkarīgajai norāda Satversmes tiesas priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska. Termiņa pagarināšanas iemesls ir tas, ka vairākas valsts institūcijas vēl nav sniegušas Satversmes tiesai atbildes uz tās uzdotiem ļoti svarīgiem jautājumiem. Satversmes tiesas likuma 22. panta septītā daļa pieļauj lietas sagatavošanas termiņa pagarināšanu uz laiku līdz diviem mēnešiem, taču lieta var tikt sagatavota arī ātrāk par noteikto termiņu. Par lietas izskatīšanas datumu un veidu tiesa lemj tad, kad lieta ir sagatavota izskatīšanai.
Otrdien valdība vēl steidza apstiprināt atbildes vēstuli Satversmes tiesai ar papildu informāciju par pensiju samazināšanu. Jautājumi, uz kuriem tiesa vēl nav saņēmusi atbildes, ir, piemēram: kādu iemeslu dēļ atbilstoši Valsts kases norādījumiem kopš 2007. gada speciālā sociālā budžeta līdzekļi tiek izmantoti kopējās naudas plūsmas nodrošināšanai Valsts kases vienotajos budžeta kontos Latvijas Bankā un vai tas atbilst sociālās apdrošināšanas pamatprincipiem? Tāpat vietā ir tiesas jautājums: kādu apsvērumu dēļ laikā no 2009. gada februāra līdz jūnijam speciālā budžeta uzkrājuma nauda 522 500 000 latu tika noguldīti Valsts kasē, ņemot vērā to, ka jau 15. jūnijā valdība iesniedza Saeimā pensijas samazinošo likumprojektu, – kādu iemeslu dēļ šo naudu nevarēja izmantot pensiju izmaksai, iegūstot papildu laiku likuma ieviešanai? Jāatgādina, ka likums tika pieņemts un stājās spēkā ļoti strauji, neparedzot pārejas periodu strādājošiem pensionāriem pieņemt izsvērtu lēmumu.
Satversmes tiesa līdz 1. decembrim pagarinājusi sagatavošanas termiņu arī lietai par strādājošo vecāku pabalstu samazināšanu, jo arī šī lieta ir pietiekami sarežģīta.