"Kur viņš pēdējā laikā ir bijis?" Liepiņa tiesībsargam pārmet regulāru neierašanos Saeimā

Saeimas sēdē, kurā šodien tika uzklausīts tiesībsarga Jura Jansona ziņojums, opozīcijas deputāte Linda Liepiņa (LV) kritizēja amatpersonu par "regulāru neierašanos Saeimā un uz Saeimas komisiju sēdēm".

Tiesībsarga ziņojumu Saeimas sēdē bija paredzēts uzklausīt jau 23.maijā, taču Jansons parlamentā neieradās, norādot, ka viņu piemeklējušas veselības problēmas.

Savukārt Saeimas deputāti sāka publiski jautāt, vai Jansons vispār ir spējīgs turpināt pildīt amata pienākumus, un aicināja viņu izvērtēt palikšanu amatā. No politiķu puses tika doti mājieni par Jansona iespējamām problēmām ar alkohola lietošanu, kuras Jansons pēc būtības nenoliedza, bet lēmumu par amata pamešanu pieņemt nesteidzās.

Deputāte savā runā norādīja, ka ir pateicīga Tiesībsarga biroja darbam un visiem kuri tur strādā.

Vienlaikus Liepiņa pauda kritiku pašam Jansonam, norādot, ka informācija, ko viņš esot esot sniedzis medijiem par to, "kur viņš pēdējā laikā ir bijis", ir nepamatota un nepatiesa.

Viņa sacīja, ka LPV pie tiesībsarga vērsusies vairākas reizes, taču vismaz piecas reizes, kad tiesībsargam bija jāierodas uz tikšanos, atskanējis zvans, ka Jansons tomēr neieradīsies.

"Šāda darba organizācija - tā nav laba pārvaldība. Jūs pasakāt, ka nāksiet, bet pēdējā brīdī pasakāt, ka nenāksiet," pārmeta Liepiņa, sakot, ka Jansons vairākas reizes nav ieradies uz Saeimas komisiju sēdēm, uz Saeimu.

Tiesībsarga ziņojumā īpaši izcelti bērnu tiesību jautājumi - vardarbība skolās, veselības aprūpes pieejamība, izglītības kvalitāte un ģimenes vide. Tajā norādīts uz nepilnībām bērnu tiesību aizsardzības sistēmā un nepieciešamību pēc individuāli pielāgotiem pakalpojumiem, īpaši bērniem ar īpašām vajadzībām. Tāpat tiek analizēta uzturlīdzekļu piedziņas kārtība, tostarp vecvecāku atbildība, un problēmas ar bērnu mantiskajām tiesībām.

Ziņojumā aplūkoti diskriminācijas aspekti - valodas, pilsonības, dzimuma un reliģijas dēļ. Tiek uzsvērta mākslīgā intelekta ietekme uz diskriminācijas risku un nepieciešamība pēc kvalitatīviem datiem un cilvēka kontroles. Tiek analizēta arī mediju loma diskriminācijas uztverē.

Tiesībsargs pievērsies labas pārvaldības jautājumiem - valsts un pašvaldību institūciju atbildībai, caurspīdīgumam un sabiedrības līdzdalībai. Tiek minēti gan pozitīvi piemēri, gan gadījumi, kur iestādes nav ievērojušas likumu vai kavējušas lēmumu pieņemšanu. Ziņojumā iekļauti arī pētījumi, starptautiskā sadarbība un sabiedrības izglītošanas pasākumi.

Noslēgumā izklāstītas 2025.gada prioritātes - drošība, bērnu un personu ar invaliditāti tiesības, labas pārvaldības stiprināšana un diskriminācijas novēršana.