Ar kādām sūdzībām 2024. gadā iedzīvotāji visbiežāk vērsās Tiesībsarga birojā

Pērn Tiesībsarga birojā palielinājies iesniegumu un konsultāciju skaits, un visbiežāk cilvēki pie tiesībsarga vērsušies par bērnu tiesībām un labas pārvaldības principu neievērošanu, teikts tiesībsarga Jura Jansona ziņojumā, kuru ceturtdien plānots uzklausīt Saeimā.

Salīdzinājumā ar 2023.gadu, kad birojs saņēmis 1718 iesniegumus, 2024.gadā to skaits pieaudzis līdz 1945.

Salīdzinājumā ar 2023.gadu pieaudzis arī rekomendāciju skaits, proti, no 302 uz 447. Par izpildītām vai daļēji izpildītām var uzskatīt 61,59% rekomendāciju, kas ir par 15,79 procentpunktiem mazāk nekā 2023.gadā.

No 2526 uz 3031 palielinājies arī juridisko konsultāciju skaits. Visvairāk iedzīvotāji konsultējās par tiesībām uz izglītību, taisnīgu tiesu un bērnu tiesībām.

Savukārt Satversmes tiesai tiesībsargs sagatavoja 13 viedokļus, kā arī sniedza 45 atzinumus valsts institūcijām par tiesību aktu projektiem.

Tiesībsargs par 2024.gada centrālo tēmu izvirzījis drošību. Jansons izcēlis, ka tā ir daudzšķautņaina un plaši uztverama konstrukcija, kas ietver gan katra cilvēka personisko, gan sabiedrības, gan arī valsts drošību.

Vienlaikus, pēc tiesībsarga paustā, cilvēktiesības un drošība ir divi savstarpēji cieši saistīti jēdzieni. "Par cilvēktiesībām nedrīkstam aizmirst nedz drošībā, nedz arī apdraudējumā. Un gluži tāpat par drošību mums jādomā, tiecoties uz pilnību cilvēktiesību ievērošanā. Šajā gadā daudz strādājām, lai mūsu izplatītā informācija būtu piekļūstama ikvienam, jo drošība nozīmē būt informētiem," ziņojumā izcēlis Jansons.

Ziņojumā īpaši izcelti bērnu un jauniešu tiesību jautājumi - psihiskā un garīgā veselība, izglītība un tās pieejamību un citi jautājumi.

Tāpat tiesībsargs ziņojumā pievērsies dažādiem diskriminācijas aspektiem - valodas, pilsonības, dzimuma un reliģijas dēļ. Tiek uzsvērta mākslīgā intelekta ietekme uz diskriminācijas risku un nepieciešamība pēc kvalitatīviem datiem un cilvēka kontroles. "Manuprāt, viena no aktualitātēm tiesību un drošības sistēmā ir centieni samērot mākslīgā intelekta izmantošanu un pamattiesību ievērošanu," norāda tiesībsargs, uzsverot, ka līdz ar 2024.gadā Eiropas Savienībā pieņemto Mākslīgā intelekta aktu Tiesībsarga birojs kļuva par vienu no iestādēm, kas uzrauga šo jomu.

Ziņojumā apskatīts arī jautājums par vardarbību pret sievietēm. Tiesībsargs 2024.gadā turpināja saņemt iesniegumus no sievietēm, kuras cietušas no vardarbības. Kopumā birojā saņemti pieci iesniegumi no sievietēm vai citām personām šo sieviešu vārdā, un tajos tika izteiktas sūdzības par tiesu un valsts amatpersonu bezdarbību vai neefektīvu rīcību, nepietiekami nodrošinot šo sieviešu aizsardzību no vardarbības.

Tiesībsargs pievērsies arī labas pārvaldības jautājumiem - valsts un pašvaldību institūciju atbildībai, caurspīdīgumam un sabiedrības līdzdalībai. Tiek minēti gan pozitīvi piemēri, gan gadījumi, kur iestādes nav ievērojušas likumu vai kavējušas lēmumu pieņemšanu.

Ziņojuma noslēgumā izklāstītas 2025.gada prioritātes - drošība un cilvēktiesību garantijas, kā arī laba pārvaldība, it īpaši lietderības aspekts valsts pārvaldes iestāžu lēmumu pieņemšanā, rotācijas efektivitāte valsts civildienestā un izpratnes par labu pārvaldību veicināšana. Tāpat pie prioritātēm izcelta vardarbībā cietušo bērnu tiesību aizsardzība un sabiedrības informēšana un izglītošana par dažādiem diskriminācijas aspektiem, piemēram, seksuālo uzmākšanos, un diskriminācijas atpazīšanu dažādās vidēs.

Ziņojuma beigās tiesībsargs informējis arī par savām iepriekš sniegtajām rekomendācijām un to izpildi Saeimai, Ministru kabinetam un dažādām valsts iestādēm un institūcijām.

Jau vēstīts, ka tiesībsarga ziņojuma skatīšana Saeimas sēdē iepriekš vairākas reizes tika atcelta, jo Jansons bija saslimis.

Latvijas Televīzija vēstīja, ka Jansona neierašanās uz Saeimas sēdi daudziem deputātiem raisījusi dziļu vilšanos, jo šī neesot pirmā reize, kad viņš neierodas. Vairākas frakcijas uzskata, ka tā ir necieņa, jo tiesībsargs ir atbildīga amatpersona, kuras uzdevums ir informēt Saeimu par cilvēktiesību un labas pārvaldības jautājumiem.

Atsevišķi parlamentārieši norādīja, ka būtu jāmeklē kāda izeja, un, iespējams, pat tiesībsarga atbrīvošana no amata, lai arī šāda procedūra ir samērā sarežģīta. Darba likumdošana liedz atlaist cilvēku, kurš atrodas darba nespējā.

Jansona pilnvaru termiņš tiesībsarga amatā beigsies nākamā gada martā.