Zagt, pārdot, atkārtot: kā kibernoziedznieki pelna uz mūsu datiem?
Eiropola jaunākais kibernoziegumu draudu novērtējums atklāj strauji augošo zagto datu melno tirgu. Kibernoziedznieki pārvērš jūsu personas datus par augstvērtīgām precēm, un bizness plaukst un zeļ, vēstīts Eiropola izplatītajā paziņojumā medijiem.
Eiropola 2025. gada interneta organizētās noziedzības draudu novērtējums (IOCTA) atklāj, kā zagti dati veicina digitālo pazemes pasauli, darbinot noziedzīgu ekosistēmu, kas aptver gan tiešsaistes krāpšanu un izspiedējvīrusus, gan bērnu izmantošanu.
Ziņojumā ir sniegts skarbs priekšstats par kibernoziegumu ekonomiku, kas balstīta uz piekļuvi: jūsu sistēmām, jūsu identitātei un jūsu sensitīvākajai informācijai.
Nevar aizstāvēt to, ko nesaprot.
"Eiropola IOCTA 2025 ziņojums izgaismo nozagto datu slēpto ekonomiku, kas nodrošina mūsdienu bīstamāko kiberdraudu, sniedzot tiesībaizsardzības iestādēm, politikas veidotājiem un nozarei nepieciešamo informāciju, lai rīkotos izlēmīgi,” komentē Eiropas Kibernoziegumu centra vadītājs Edvards Šileris.
No pikšķerēšanas līdz telefona krāpniecībai un no ļaunatūras līdz mākslīgā intelekta (MI) ģenerētiem dziļviltojumiem, kibernoziedznieki izmanto pastāvīgi mainīgu rīku komplektu, lai kompromitētu sistēmas un nozagtu personisko informāciju.
Šīs nozagtās akreditācijas un datu kopas pēc tam pārdod tālāk un pārpako datu un piekļuves brokeri, kas darbojas tumšā tīmekļa forumos, šifrētos kanālos un uz abonēšanu balstītos noziedzīgos tirgos.
Kibernoziedzniekiem vairs nav nepieciešamas tehniskās prasmes, lai gūtu panākumus. Noziegumu kā pakalpojuma platformas tagad piedāvā visu, sākot no zagtiem datiem līdz pakāpeniskām krāpšanas apmācībām. Piekļuves dati attāliem pakalpojumiem, kompromitēti korporatīvie tīkli un pat personīgās paroles tiek pārdoti vairumā.
Nozagti dati tiek izmantoti arī izspiešanai, identitātes zādzībai un ļaunprātīgai izmantošanai, tostarp pret bērniem.
Lai gan šifrēšana aizsargā lietotāju privātumu, pilnībā šifrētu (E2EE) lietotņu noziedzīga ļaunprātīga izmantošana arvien vairāk kavē izmeklēšanu. Kibernoziedznieki slēpjas aiz anonimitātes, koordinējot zagtu datu pārdošanu, bieži vien bez jebkādas redzamības izmeklētājiem.
Lai cīnītos pret šiem draudiem, ziņojumā aicināts īstenot koordinētus politikas risinājumus ES līmenī, tostarp likumīgas piekļuves risinājumus E2EE, saskaņotus noteikumus par datu saglabāšanu un steidzamus pasākumus digitālās pratības uzlabošanai, īpaši jauniešu vidū.
