Pasažieru pārvadājumu plānotāji strādā pie vērienīgām izmaiņām sabiedriskā transporta maršrutos un grafikos. Lauku iedzīvotājiem jārēķinās, ka šī darba rezultāts būs viņiem nelabvēlīgs. Satiksmes ministrijā Autotransporta direkcijas sagatavotais izmaiņu projekts tiks iesniegts 1. jūlijā.
Lokālas izmaiņas pārvadājumos notiek visu laiku: kāds maršruts kļūst īsāks, kāds reiss atkal tiek atcelts. Nule lielāka neapmierinātība izskanēja Kurzemē. Zūru ciema iemītniekiem no 1. jūnija noņemts vietējais busiņš, un tagad pāris kilometri jākājo līdz Kuldīgas šosejai, kur apstājas starppilsētu autobuss. It kā nekas pārmērīgs, taču grūti ir māmiņām ar bērniem, veciem cilvēkiem un invalīdiem. Vēl grūtāk būs ziemā. Vietējie prasa, lai vismaz pāris reizes dienā Zūrās iebrauc starppilsētu autobusi: liepājnieks, saldenieks. Transporta plānotāji mēģina salāgot iedzīvotāju vajadzības ar valsts piešķirto naudu. Uzdevums sarežģīts, jo samazinās ne tikai dotācija, bet arī pasažieru skaits un maksātspēja, bet transporta uzņēmumu izdevumi aug.
Autobusu firmas M&D īpašnieks Modris Mārtiņjānis situāciju raksturo gana pesimistiski: «Mums noņēma visus puslīdz rentablos reisus, atstāja pavisam žēlīgos un arī par tiem paliek parādā.» Pienākot mēneša kredītmaksājumam, autolīzinga devējiem vājš šķiet arguments, ka subsīdiju dalītāji par šo gadu parādā 20 000 latu. Vēl 14 000 iztrūkums palicis no pērnā gada. «Drīz vairs nebūsim spējīgi braukt,» saka firmas vadītājs.
To, ka nekas labs no maršrutu pārskatīšanas nav gaidāms, apstiprina arī Kurzemes plānošanas reģiona administrācijas vadītājs Kristiāns Godiņš. No sabiedriskā transporta organizēšanas viedokļa šis ir problemātiskākais reģions. Pasažieru maz, jāved tālu. «Lielākā daļa pārvadājumu ir nerentabli.» Tā kā šogad dotācija samazināta par pusmiljonu – līdz 1,3 miljoniem latu, reisu skaits jāsamazina par procentiem divdesmit. Problēma gan ir apstāklī, ka, sabiedriskajam transportam kļūstot tik nepieejamam, arī pasažieru skaits vēl vairāk samazinās. Ventspils novadā, pie Liepājas un ap Dundagu ir vietas, kur autobuss iebrauc reizi dienā vai vispār neiebrauc. Cilvēki kaut kā kuļas uz pilsētām, kooperējas, izmantojot privāto transportu, un tas acīmredzot ir neafišētais stratēģiskais plāns: pārlikt šo problēmu no valsts uz pašu iedzīvotāju pleciem. Savu roku tās saasināšanā gan pieliek arī zaglīgi šoferi un blēdīgi pasažieri, braucot par puscenu. Statistikā, no kā atkarīga maršrutu ekonomiskā dzīvotspēja, viņi neuzrādās. Maksāts par to tiek tagad – ar likvidētiem reisiem.
Kā viens no risinājumiem dziļo lauku iedzīvotāju pārvietošanai tiek minēti oranžie skolēnu autobusi. Šobrīd tajos jau izglītotam cilvēkam iekāpt aizliegts, jo tādējādi tiek kropļots vietējo pasažieru pārvadājumu tirgus. Taču vietās, kur oficiālie pārvadājumi naudas un pasažieru trūkuma dēļ tiek pārtraukti, būtu tikai loģiski atļaut dažiem atlikušajiem braucējiem iekāpt pie skolēniem.
Vēl viens iespējamais naudas taupīšanas veids izkristalizējās maijā notikušajā sabiedriskā transporta nozares forumā, un tie ir kopīgi iepirkumi: degvielai, autobusiem, riepām. Pagaidām gan trūkst padoma šāda Vislatvijas iepirkumu mehānisma izveidei.