Latvijā konstatēta cilvēkiem bīstamu kaitēkļu savairošanās

Dienestā uzsver, ka kaitēklis ne tikai apgrauž lapu koku lapas, bet apdraud arī cilvēku veselību. Tauriņa kāpuru kutikulu sedz kupls apmatojums, kuru kāpurs izmanto savai aizsardzībai, matiņus nometot. Šie matiņi ir ļoti sīki, asi un satur toksīnu, kas cilvēkam izraisa ādas un arī acu iekaisumu, bet cilvēkiem ar noslieci uz astmu var izraisīt nopietnus elpošanas traucējumus. Šie matiņi vidē var saglabāties pat vairākus gadus, kā arī tos var pārvietot vējš.

VAAD atzīmē, ka izsitumi var parādīties uzreiz pēc saskares ar kāpuru matiņiem, vai arī pēc vairākām stundām. Izsitumi var saglabāties no dažām stundām līdz vairākām nedēļām. Matiņus satur arī kāpuru veidotie satīklojumi jeb kāpuru austie kokoni, ko tie auž pirms iekūņošanās, kā arī nomestie apvalki, kāpuriem nomainot ādu.

Tauriņu matiņi nav alerģiski. Parasti medicīniskā palīdzība ietver negatīvo simptomu atvieglošanu. Lielāko risku toksiskie matiņi rada no maija sākuma līdz jūlija beigām.

Papildus ar cilvēku veselību saistītajām problēmām zeltvēdera mūķenes vairākus gadus ilgstoša savairošanās var izraisīt arī koku nokalšanu. Mūķenes kāpuri ir polifāgi un tāpēc var būt atrodami uz daudzu sugu lapu kokiem, tai skaitā tie var bojāt ozolus, apses, liepas, vīksnas, vilkābeles, augļu kokus, kā arī dažādus citus lapu kokus.

Dienestā akcentē, ka kāpuri var viegli izplatīties ar automobiļu palīdzību, kas novietoti zem inficētiem kokiem. Tāpēc svarīgi ir nenovietot automašīnas zem kokiem, kuros novērota kaitēkļu izplatība. Strādājot zeltvēdera mūķenes savairošanās vietās, ieteicams uzvilkt aizsargbrilles, respiratoru, cimdus un ciešu, sausu apģērbu.

Tāpat VAAD iesaka, veicot āra darbus sausā laikā, laistīt pagalmu, lai toksiskie matiņi netiktu atkārtoti pacelti gaisā, bet pieliptu pie zemes. Lai atbrīvotos no kaitēkļa kāpuriem, kas nonākuši dzīvojamajās ēkās, vislabāk izmantot putekļu sūcēju ar ūdens filtru, ūdenim pievienojot nedaudz ziepju. Kaitēkļu vairošanās laika sākumā kaitēkļu ierobežošanai efektīva ir satīkloto ligzdu nogriešana ziemā un agrā pavasarī, kad kāpuri vēl nav pametuši savas ligzdas.

Dienestā uzsver, ka, rodoties aizdomām par zeltvēdera mūķenes izplatību, svarīgi nepakļaut alerģiskam riskam mazus bērnus un cilvēkus ar noslieci uz astmu. Vienīgā efektīvā rīcība, konstatējot zeltvēdera mūķeni, ir nogriezt koku zarus ar kāpuriem un tos sadedzināt. Lai izvairītos no iespējamas alerģiskas reakcijas, ko izraisa kāpura matiņi, veicot šādas darbības, ir jāizmanto gumijas cimdi, kā arī vēlams lietot respiratoru un aizsargbrilles.

Pirms dārza darbu veikšanas un zāles pļaušanas, VAAD iesaka laistīt zemi ar ūdeni, lai izvairītos no iespējamās saskares ar zeltvēdera mūķenes matiņiem.

Lai apzinātu kaitēkļa savairošanās apmēru, dienests aicina iedzīvotājus, īpaši Zemgales reģionā dzīvojošos, ziņot par kaitēkļa novērojumiem, sūtot kāpuru fotogrāfijas. Kaitēklis Zemgalē pirmo reizi novērots 2021.gadā, bet 2022. un 2024.gadā zeltvēdera mūķenes izplatība konstatēta jaunās vietās Zemgalē.

VAAD ir 1998.gadā izveidota valsts tiešās pārvaldes iestāde, kuras mērķis ir nodrošināt kultūraugu un mežu resursu ilgtspējīgu izmantošanu, aizsardzību un aprites uzraudzību, lai saglabātu to bioloģisko daudzveidību, veicinātu sabiedrības drošību un pasargātu apkārtējo vidi no iespējamā augu aizsardzības un mēslošanas līdzekļu radītā piesārņojuma, radīt priekšnoteikumus, lai lauksaimniekiem būtu pieejams vesels un kvalitatīvs pavairojamais materiāls, kā arī palielinātu produktivitāti un lauksaimniecības konkurētspēju.